Vīriešu laiks ar draugiem

25 gadi, nav bērnu- es neiebilstu, lai iet. Savu vīru laižu kad grib. Stulbi skan “laižu” jo nav tā, ka prasa atljauju un es laižu, ir tā, ka nedēlju iepriekš izrunājam plānus uz brīvdienām, ja citu svarīgu plānu nav, un vinjsh plāno tikties ar draugiem, es tieku informēta, sarunājam, vai man būs jābrauc pakalj, vai varu plānot savas lietas... nu kaut kā tā. Mums nav bieži - kādu reizi mēnesī, parasti neiet uz klubiem bet noīrē ar draugiem pirti, piem. Bet nu vecums jau arī cits, domāju, ka 25 gados normāli ir ar draugiem aizet uz bāru reizi-divas mēnesī.

Bez tevis - reizi mēnesī, ar tevi - 3 reizes mēnesī.
.
Derēs?

Nav tādas vienas formulas. Tas atkarīgs tikai no jums abiem - kādu kompromisu izvēlēsieties. Es personiski uz klubiem neeju, līdz ar to nebūtu kopā ar cilvēku, kurš to regulāri dara. Man patīk mājas ballītes ar draugiem. Varbūt pāris reizes gadā kādā bārā ar draudzeni iedzeru, bet klubošanas kultūra nav priekš manis. Kā Tev pašai - cik pati bieži ej uz bāriem/klubiem ar draudzenēm? Pēc Tava ieraksta nedaudz liekas, ka Tev traucē viņa paradumi.

Man šķiet, ka tam nav nekāda sakara ar vecumu, bet ar cilvēka paradumiem. Ir vīrieši, kam nedēļas nogale nav iedomājama bez bāru/klubu apmeklējuma. Ir tādi, kas ar draugiem satiekas reizi gadā.
Mums kaut kā laika gaitā sanācis, ka mani draugi ir vīra draugi un vīra draugi ir mani draugi. Vislabākie tusiņi ir tie, kur tiekamies lielākā vai mazākā draugu lokā un visi tusējam kopā. Ideālā gadījumā ir noīrēta pirtiņa. Bieži vien puiši aizsēžas pirtī un dzer alu, kamēr meitenes citā telpā malko vīnu un sarunājas, bet arī kopā superīgi pavadām laiku.
Es nebūtu kopā ar vīrieti, kuram klubi/bāri ir ļoti regulāra un neatņemama dzīves sastāvdaļa, tāpat arī droši vien nevarētu būt kopā ar vīrieti, kuram nav draugu un absolūti neinteresē laika pavadīšana ar draugiem.

Mēs ar vīru abi esam introverti cilvēki, draugu nav daudz un staigāšana pa klubiem un tamlīdzīgām vietām nav mūsu gaumē, tāpēc šādi jautājumi mums nav aktuāli. Domāju, ka galvenais vienmēr ir spēt vienoties un atrast kompromisu.

manejais iet apmeram reizi menesi, tas man liekas normali un pienemami, netaisos vinam neko aizliegt. ja saktu staigat katru weekendu tad gan nepatiktu

Tieši tāpēc mani arī neapmierina šī situācija,jo tā arī sanāk,ka bāru un klubu apmeklējums ir teju katru nedēļu. Turklāt bez normām alkohola lietošanā- kā sāk,tā nespēj saprast,kad pietiek.

Manejam tādas lietas neinteresē. Uz klubiem ejam kopā, jo man tas vairāk interesē kā viņam

Man vispār interesē, ko aiznemts vīrietis dara klubā? :D labi, bārā vēl var kaut kā sarunāties, pasēdēt, bet klubā.... ??? :D

Viņš dejo ar draugiem :)
.

Man vispār nebūtu pieņemami, ja mana otrā pusīte vazātos pa klubiem.

Un arī ja piedzertos līdz bezsamaņai katru nedēļu. Vispār nav pa ceļam.

Man vīrs ar saviem draugiem ļoti reti satiekas, tā, ka viens ar viņiem kaut kur aiziet - varbūt reizi pusgadā? Biežāk mums ir spēļu vakari, kuros visi satiekas viens pie otra ar savām otrajām pusītēm. Tā gan ar viņa draugiem, gan arī ar maniem draugiem. Mēs esam galda spēļu nūģīši. :D Tā kā vīrs nelieto alkoholu, viņam nav interesanti nekur iet tusēt.

Man ir ļoti svarīga personīgā brīvība, svarīgi ik pa laikam no visiem un visa atpūsties. Un man patīk, ja draugam bez manis vēl ir savas intereses, savi pasākumi un draugi, ar ko pavadīt kopā laiku. Attiecīgi patīk dažreiz atpūsties arī bez otras puses, un tajā nav nekā slikta. Uzskatu, ka, ja viss tiek darīts ar mēru, tad tas ir pat veselīgi attiecībām.
BET!
Katras nedēļas piedzeršanās man gan nebūtu pieņemama. Un arī klubošanās katru nedēļas nogali diez vai man patiktu, jo vēl bez klubiem ir tik daudz izklaides iespēju. Pajautāšu draugam, ko klubos parasti dara aizņemtie :-D

Ja mans vīrs šādi sāktu izdarīties, drīz vien varētu ballēties pie ārdurvīm.

Manējais neiet vispār nekur bez manis. :) Tāpēc atkrīt šī problēma. Man nav iebildumu, ka iet, bet pats nevēlas.

Manējais neiet vispār nekur bez manis. Tāpēc atkrīt šī problēma. Man nav iebildumu, ka iet, bet pats nevēlas.

Mums diezgan līdzīgi. Plus, draugi viņam gandrīz visi ar ģimenēm, tā kā forši ir kopā satikties.

+++ Profesore komentāram!
Man pašai ļoti svarīga ir brīvība, tāpēc ir svarīgi, lai otrs cilvēks respektē manu vēlmi laiku nereti pavadīt vienai, veltot to savām interesēm. Tieši tāpat arī man ir svarīgi, lai vīrietim ir savas intereses un draugi ar kuriem pavadīt kopā laiku. Variants "visur kopā" noteikti nekad nebūs mans. Taču, tai pat laikā, prasta piedzeršanās klubā katru nedēļas nogali, man nešķistu pieņemama. Par laimi, šajā ziņā ar draugu sakrīt viedoklis un mēs abi pārsvarā esam bāru un mūzikas festivālu piekritēji.
Manuprāt, galvenais ir rast kopsaucēju, taču, ja otra cilvēka ballēšanās paradumi sāk traucēt, tad ir jārunā, jo, ja neejat uz tiem klubiem kopā vai arī pati neesi liela klubu piekritēja, spēju saprast, ka tas ir nepatīkami un pat traucējoši, ja otrs katru nedēļas nogali dodas uz klubu un mājās pārnāk pārdzēris jēgu.

Ja mums abiem nekas kopā nav ieplānots, tad iet kur vēlas un tiekas ar draugiem un arī sieviešu kārtas pārstāvēm. Pārāk bieži gan tas nav, jo pamatā mums patīk atpūsties kopā. Bet klubi tie nav, bet vietas, kur var pasēdēt un papļāpāt ar sen neredzētiem draugiem/skolas biedriem. Dzeršanas problēma arī atkrīt, jo ar alkoholu ir uz jūs.

Mēs ar draugu laižam viens otru kurp vien otrs ir iecerējis doties. Viņš kādu reizi mēnesī tiekas ar draugiem - vai nu iet ciemos viens pie otra, aiziet kaut kur paēst, vai pasēž bārā. Man nekas pret to nav pret (pukstu tikai tad, ja mani nepabrīdina - to viņš labi zina). Bet viņš nemaz arī nav pa klubiem staigātājs, kā arī alkoholu lieto šausmīgi mazos daudzumos.
Mums laikam kaut kā apgriezti - vairāk iedzeru es, arī klubos ar draudzenēm dažkārt izdejojos es. Bet nu ļoti uzticos viņam un vēl jo vairāk es novērtēju to, cik ļoti viņš uzticas man - nekad nav pukstējis, rājies vai dusmojies.