Šobrīd jau otro mēnesi esmu ārzemēs. Atbraucu ar savu puisi piepelnīties. Ok, par darbu nesūdzos un par algu arī ne. Taču pēdējā laikā brīvdienas un īsās darba dienas ļoti daudz. Citu draugu mums šeit naw. Sēžu četrās sienās un jūku prātā no garlaicības. Filmas apnikušas, internets apnicis, nu reāli ko padarīt? Puisim labi, sēž pie kompi, pastaigāties iet negrib, lai gan laiks arī tāds ka tiešām ārā līst nav jega. Plus vēl laukos dzīvojam, pat staigāšana pa veikaliem atkrīt. draudzenes raksta, kā izklaidējas Latvijā, skauž, gribu ātrāk maiju un uz Latviju. Laiks totāli velkas. :'-(
Pat nezinu, kādus ieteikumus vai ko gaidu ierakstot šeit, bet vnk ir liels zajebalings...