Sporta stundas

Es arī biju no tiem cilvēkiem, kam riebās sporta stundas sports.
Vienmēr bija ,kaut kādas izdomātas normatīvas - skriešanā,mešanā un kāpšanā pa virvi.
Es tad vēl biju korpulenta meitene uz visu citu klasesbiedru fona. Un iedomājaties korpulenta meitene kāpj pa virvi salīdzinot ar meiteni (klasesbiedreni), kura man bija atlēte. Man 2 , jo neprotu un nevarēju , atlētiskai meitenei 10.
Man šī netaisnība pieriebās, es arī aizgāju pie sava ĢĀ, ar lūgumu, ka es sportošu ārpus, vingoršu ārsniecisko vingrošanu kā alternatīvu nekā skolā sevi pazemošu un lauzīšu.
Man vēl no dzimšanas ir skolioze, tas arī dažkārt lika pie skriešanas manīt.
Dabuju zīmi - atbrīvojumu arī saistītu ar manu muguru un asinsspiedienu un dzīvoju laimīga. Atceros, ka mana sporta skolotāja bija par to nelaimīga.. laikam par to, kad nevarēja mani vēlreiz iztrenkāt :-D
Tagad sportoju x3 aktīvāk, neesmu korpulenta vairs un neteiktu, kad esmu tizlāka vai kā savādāk :-D

Normatīvi visur ir vienādi, tas jā. Bet, ja cilvēks pirms tam ir bijis skolā, kur tās nodarbības neņēma nopietni, tā ir nereāla slodze. Es neredzu neko sliktu tajā, ka meitene grib slimības lapu. Tām, kas saka, ka tā nevajag, nāksies rukāt - cik ilgi jūs pašas izvilktu, ja jūs tagad iemestu trenēties kopā ar profesionāliem atlētiem? Tur ir tieši tas pats - cilvēkam nav sagatavotības kam tādam un palēnām panākt pārējos neviens neļaus, neviens nenolaidīs normatīvu.

Sadie pareizi Tu saki, es jau sen to ievēroju, ka izsakot viedokli, bieži vien tas tiek no*irsts. Vai arī izvelk kādu teikumu un noliek, izķidā. Šeit tā ir pieņemts, ar to jāsamierinās. Mēs katrs taču esam dažādi, un nebūs tā, ka viedokļi vienmēr saskanēs. Kāpēc par viedokļa izteikšanu būtu jāno*irš, ta hvz :-D

Skola, kurā es mācījos, skaitījās vien no sportiskākajām skolām, līdz ar to, sportam tur bija liela nozīme. Un es neesmu tas sportiskākais cilvēks, pilnīgi noteikti nē, tāpat kā lielākā daļa manas klases nebija :D Taču visi gāja, darīja, jo visi uztvēra sporta stundu kā izklaidi un tāpēc bija forši, pat tad, ja beigās lielākā atzīme klasē bija 8 un pat tā atzīme bija meitenei, kura regulāri piedalījās vieglatlētikas sacensībās, tāpat bija forši. Te jau vairāk runa nav par to, ka nevari, vairāk par to, ka negribi. Protams, visiem labāk patīk čīkstēt un teikt, ka man ir par grūtu, es nevaru, skolotāji slikti. Nākotnē arī tā darīsi, ka ja nesanāks no pirmā piegājiena, uzreiz meklēsi iemeslus, kāpēc necensties un nedarīt? Tici man, nākotnē tev tās skolas atzīmes nekam nederēs. Vienīgi, ja vēlēsies iestāties augstskolā. Un tur sportu neviens tev neskatīsies :D Tās normas skolā nav nemaz augstas, protams, lai uz 9 vai 10 noliktu, vajag pacensties, bet uz 5 vai 6 mierīgi. Ko darīt, ja nepadodas matemātika, vai ķīmija, vai citi priekšmeti...arī meklēsi veidus, lai nedarītu, jo nesanāk? :D Mūsdienās sports skolā jauniešiem ir vienīgais veids, kā viņus jēdzīgi izkustināt un uzturēt vismaz kaut kādā fiziskā formā. Novērtē

Sadie.

Ja persona vakaros skatās "Svešo seju", smejas par Skuteļa jokiem un klausās Bermudu divstūri, tad man aptuveni jau ir radies priekšstats par konkrēto personu un tas liek man saprast, ka mums diez vai būs pa ceļam.

Es nelielos, ka būtu kaut kādā ziņā par kādu pārrāka, tikai vēlējos pateikt, ka neesmu muļķe, kura nejēdz ne lasīt, ne domāt.

Labi, es ticēšu uz vārda, ka neesi muļķe, bet problēma ar domāšanu tev tomēr ir. Tevi kaitina, tavuprāt, neinteliģentas personības, bet tu lieliski sadzīvo ar čīkstuļiem. Varbūt tāpēc, ka jums ir daudz kopīga?
Mani, savukārt, kaitina neinteliģentas un čīkstošas personības, kuras uzskata, ka pie viņu neveiksmēm vainīgs ir kāds cits (parasti "sistēma").

Vairāk diskusijā neiesaistīšos, jo esmu sapratusi, ka izteikt savu subjektīvo viedokli nereti ir bīstami - vienmēr atradīsies kāds, kurš pasmiesies, apvainosies vai nolems atspēkot izteikto viedokli

No shit - kas var būt briesmīgāks par tava viedokļa atspēkošanu? :D Tik daudz lasījušai personai būtu jāzina, ka savu viedokli izteikt vienmēr ir bīstami, jo var nākties atbildēt par saviem vārdiem. Ja neesi tam gatava, tad tev vēl ir kur augt. Domājams tev vairs nav 18, tad nu būtu pēdējais laiks, jo no tā nekur neaizbēgsi.