Tad man ir jautājums - kas vainas draugam/draudzenei? kā saukšana vispār var ietekmēt attiecības? tu it kā saki, ka vīrs un sieva ir mīļums, attieksme u.t.t., bet draudzenei vai draugam tā nav? kpc nosaukšana īstajos vārdos neliekas īsti ok?
Te arī parādās tas, ka pēc gadiem tomēr negribas būt kaut kādai tur, bet gribas to statusu. No vienas puses stulbi stereotipi (kā tu saki), bet no otras puses draudzeņu būšana tomēr neliekas īsti ok..
Nepareizi domu saprati ;-)
Savējo bez problēmām saucu par draugu. Man nav tā, ka es tagad piedomāju kā viņu nosaucu. Man nepatīk, ka mani sauc par "sievu", bet nenozīmē, ka esmu pret, ka citi tā dara.
Reizēm tas, ka cilvēki neprecas nav no tā, ka viņi negrib vai nav gatavi, reizēm tur ir citi faktori. Citi vairākus gadus plāno kāzas, citi dēļ resursiem pasaka nē, citiem vienkārši nesanāk tam pieķerties klāt vai vienkārši nepatīk viss tas karuselis. Bet tas, ka viņi nekad negrib - neviens nav apgalvojis.
Uzskatu, ka tā ir katru pašu pāra darīšana, un reizēm apzīmējumu "sieva/vīrs" viņi sev neizdomā paši, bet citi viņus tā dēvē. Jo, jā, tas ir oficiāls saturs, bet šie vārdi zem sevis kaut ko arī nozīmē un tas, ka viņi uztver sevi tā un viņiem ir labi, viss notiek arī bez precībām nav nekas slikts.
Juridiski jā ir cita lieta, bet cilvēciski - nevar visus piespiest tagad precēties.