Bet es arī ļoti piekrītu Pasadenai. Lai cik inteliģents cilvēks arī nebūtu, iekārta ir tāda, kāda tā ir, un, ja skatās no tīri egoistiskā skatu punkta, tad iekārtā ir jāprot izgrozīties. Vai es pati kļūtu par stučītāju, ja būtu dzimusi 50 gadus agrāk? Diez vai, jo mani politika nekad nav interesējusi, pareizāk sakot, ļoti ceru, ka nē, ka mani nesavervētu, bet es ļoooti labi saprotu cilvēkus, kuri par tādiem kļuva. Ne jau visi cilvēki ir tādi patrioti, ka ar roku uz sirds un asarām acīs dzied himnu un ir gatavi ar pastalām kājās sagaidīt neatkarību. Piemēram, mani radi nesadarbojās ar VDK, bet arī nepretojās režīmam un kopumā bija visai apmierināti ar toreizējo iekārtu, kā prata, tā dzīvoja. Arī latvieši. Un, ja cilvēkam ir kaut kādas ambīcijas dabūt priviliģētāku statusu vai izveidot politisko karjeru.... te nu viņš ir pie VDK durvīm. Arī inteliģence tolaik nedomāja un pat nesapņoja, ka Latvija atgūs neatkarību.
Manuprāt, ar patriotismu tiešas saistības šeit nav. Jautājums ir vienīgi par to, vai cilvēks par kaut kādu sīku pašlabumu izvēlēsies kļūt par stukaču un savu dzīvi būvēt uz tā rēķina, ka aktīvi graus citu cilvēku dzīves. Tos, kuri bija gatavi citus pakļaut pat izsūtīšanas riskam, jo tādējādi atlektu kāds gabals karjerā, empātiskā līmenī vismaz man saprast nav iespējams, lai vai cik daudzi šajā diskusijā arī rakstītu, ka ''tolaik tā domāt bija normāli, visi bija stukači!'' Ļoti daudzi cilvēki, pat visparastākie zemnieki mēdza riskēt ar savām dzīvībām, lai režīma vajātajiem palīdzētu, tādēļ arī paši bieži tika izsūtīti, nošauti u.tml. Bet kāds cits pats it kā esot upuris un attaisnojams, jo rīkoties pret citu interesēm bija vienīgais veids, kā personiski iegrozīties siltā vietā? Piedošanu, bet farss.
Rokpelnis ir cits stāsts, jo neko darījis nav (es vismaz ticu viņa vārdiem, ka nav), bet kaitina šāda dramatiska pelnu kaisīšana sev uz galvas, pārspīlētas metaforas ar līķiem un slepkavām, turklāt ar 30 gadu noilgumu. Vienīgā motivācija, kurai es šeit ticu, ir motivācija glābt savu reputāciju no spekulācijām nākotnē.
IceCream, erm... jau vairākas stundas Tev ir bijusi iespēja argumentēti atbildēt uz jebko, kam manos komentāros nepiekrīti. Ja Tu raksti, ka bez mana jā/nē Tev nav ko argumentēt, tad es secinu, ka Tavs vienīgais arguments ir ''tikai mans viedoklis par PSRS ir patiess, jo tikai es esmu PSRS dzīvojusi!'' Man tiešām nav skaidrs, kādēļ cilvēki mērķtiecīgi iesaistās diskusijās, ja diskutēšana viņus ļoti acīmredzami neinteresē.