Mežā auga eglīte
Citām eglēm blakus,
Tur mēs viņu atradām
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte
Baltā sagšā tīta,
Zara galā šūpojas
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājās,
Kuplaste,-žēl,-aizskrēja
Vieglām, žiglam kājām.
Ko nu darīt pārnesām
Eglīti vien mājās,
Izrotājām svecītēm
Jaungadā kā klājās.
Tagat viss te jauks un skaists
Skujas-smaržo,sveces-laistās,
Tikai vienu teikšu es
Žēl ka vāveres šeit nav!