Man ir šādas rakstura/būtības iezīmes. Bet jāatzīst, ka šāda veida sajūtas man ir jau no mazotnes, lai gan tiku audzināta vienkārši, "uzvelc bikses nomazgā muti un ejam", es tā arī nekad neesmu jutusies "ērti". Jau kad biju vēl bērns, man bija svarīgi, kas un kā izskatās, kā es esmu ģērbusies, vai ir atbilstoši situācijai un vai es jūtos labi. Par bailēm no izgāšanās vai nolikšanas, es to nesauktu, bet drīzāk tā ir nepatika nebūt sev pašai. Definēt, ka šo manu stāvokli ietekmē citu domas, vai vēlos izpatikt citiem, baidos ko padomās kāds, vai baidos ka nepatikšu, nevar. I Protams, varēt es varu, arī pieaugusi, uzvilkt trennuškas un izpūrusi aiziet uz veikalu, bet man tas nepatīk, tā neesmu es. Man patīk sagatavoties (galvenokārt mentāli, bet arī fiziski) jebkādai nodarbei, kaut tam pašam veikala apmeklējumam. Sagatavot/apgūt zināšanas, prasmes darbā, uzzināt kā konkrētā vietā jāuzvedās, sagatavoties vizuāli dienai, ir kā respekts pret sevi un apkārtējiem, vienalga man zināmiem, vai tikai rēgiem uz ielas.
85
