Es jūtos slima, svētku sajūtas vēl joprojām nav, bet apsēju vienīgo priekšautu, iebēru pilnu glāzi ar ledu, uzlēju Martini (jo - no Martini, no party! :D) un aidā pie nažiem un bļodām!
Un, iespējams tas tāpēc, ka savējos reti satieku vai manas prasības ir superzemas, bet es ar patiesu siltumu un acu kaktiņos iesprukušiem mīļuma asaru zirnīšiem iedomājos, kā mēs ar ğimeni pieēstos un tad skatītos tv. Jā, tieši tik parasti un neoriğināli. Tētis ik pa laikam uzpildītu mūsu vīna glāzes un mētātu smieklīgus komentārus par tv redzamo un uzskaitītu, kurš raunds atkal notiek pie virtuves galda, kādā brīdī tiktu izvilkts Cirks vai kārtis, vēlu vakarā pastaiga pa tumsiņu, mīļa apcelšanās, smiekli un blakus būšana, zvilnot un apmierinājumā kasot pieēstos vēderus - Ziemassvētkos man tas ir supersirsnīgi! (l)
Priecīgus un brīnumainus, meitenes! (l)