Es tā aizdomājos... Ja mans draugs, kurš reāli varētu atļauties iegādāties 3 istabu dzīvokli, teiktu, ka maniem vecākiem, kuriem reāli nav un nekad nav bijusi tāda nauda, liktu sponsorēt kāzas ar 50 viesiem, es to draugu pasūtītu trīs mājas tālāk. Nopietni. Man vecāki ir svēta lieta. Vecāki mani ir izaudzinājuši par krietnu cilvēku. Ar to pietiek. Viņiem nav pienākums sponsorēt manas kāzas, vēl jo vairāk, ja tā summa un ielūgto viesu skaits ir topošā vīra iedomāts. Ja es pati finansiāli nevarētu atļauties kāzas, tad es tādas gluži vienkārši nerīkotu, bet tā vietā vienkārši salaulātos tāpēc, ka vēlētos būt laulībā ar otru cilvēku, ne tāpēc, ka man gribētos uztaisīt balli vēl 50 viesiem! Ja otrai pusītei tas ir tik drausmīgi svarīgi un paceļas jautājums par to, ka vecākiem vai topošajai līgavai bez maz vai jāņem kredīts kāzu rīkošanai, tad tāds čalis var iet kur acis rāda. Un ko nākotnē!? Bērnu izglītībai un audzināšanai arī vecākiem būs jāpiemet?