Zinu, ka uztaisīju jaunu profilu, tomēr kauns no tādas problēmas. Pēdējā laikā arvien asāk izjūtu to, ka man tiek kāpts uz galvas. Tā jau pa lielam visu dzīvi esmu bijusi klusa, pielaidīga, vienmēr izpalīdzu, nesaku nē. Man kādreiz likās, ka tādus cilvēkus sauc par saprotošiem un draudzīgiem, bet tagad saprotu, ka tādus cilvēkus sauc par lohiem.
Viens aizņemās naudu, aizmirst, priekšnieks iedod papildus darbu, aizbrauc uz ārzemēm, jau mēnesi kavējas ar apmaksu, un pat neko nesaka, neatvainojas, zina, ka tā jau nekā neteiks, uzrakstu draugam, lai atved kaut ko no veikala, it kā neesot dzirdējis sms, citiem gan dzird sms, pat ja nakts vidū atnāk, atbildēs(e). Vakar palīdzēju draudzenei remontā, paturi to, paturi šito, redz, ka man jau pilnas rokas, sāk bļaut un saka vai nedzirdu...
Šitādi gadījumi parasti beidzas kad kārtīgi sabļauju virsū visiem, un visi pēc tam - ak vai, likās ka tu tāda mīļa, bet nekā(t)(t)(t)
kāpēc cilvēki tā dara??? kāpēc vieniem kāpj uz galvas, citiem nekad neuzdrošinās????