Pusaudžu gadi

 
Reitings 689
Reģ: 05.08.2017
Kādi bija jūsu pusaudžu gadi? Vai personība īpaši nemainījās, vai arī tas bija trakulību un opozīcijas laiks?
-
Dzīvesbiedra puika tagad izdzīvo pubertāti, un tur brīžiem tādi teksti un aizskarošas frāzes iznāk ārā, ka mute paliek vaļā. Ignorēt un gaidīt, kad attiecīgais vecums pāries, vai sākt audzināt?
16.12.2017 18:05 |
 
Reitings 689
Reģ: 05.08.2017
Nerātnā
Ja Tu taisies pati apvainoties un uzmest lūpu par to, ka pusaudzim negaršo Tavi gatavotie salāti, varbūt pat agresīvi tam visam atbildēt, tad tiešām labāk ir sākt audzināt pašai sevi.

Ja kaut kas negaršo, tas ir normāli, par to nav ko apvainoties, un to visi mūsmājās zina. Ēd manis gatavotus ēdienus papildporcijām. Par salātiem - tas ir viens no piemēriem, kas raksturo pusaudža attieksmi. No rīta skatījos, ka ledusskapī atstātā bļoda gandrīz tukša izēsta. Tāds vecums, ka gribas opozīcijā būt, viss besī, viss slikti, pašam ķermenis mainās, hormoni sāk darboties ārpus ierastā režīma, prioritāte kļūst vienaudži, nevis garlaicīgie vecāki un gribas kaut ko dusmīgu pateikt utt. Kā jau teicu - nav tā, ka nesaprotu. Mana māte ir psiholoģe, tādas grāmatas bērnībā esmu parlasījusies. Bet paldies par inčīgajiem savas pieredzes stāstiem un meitenēm par privātajām vēstulēm, ņemšu vērā :-)
18.12.2017 01:25 |
 
Reitings 1335
Reģ: 24.04.2017
Padalīšos, kā man bija. Man besīja, ka mani neuzskatīja par pieaugušo, pilnvērtīgo, attīstītu. Jā, ok, es joprojām savā ziņā esmu bērns, bet es, piemēram, vienmēr esmu zinājusi, ka jauna mamma nebūšu, darīju visu, lai tas nenotiktu un tā nenotika, būšu veca mamma, bet joptvai, bija jāklausās lekcijas par prezervatīviem vai "tu tikai sargies no izvarotājiem". Bieži kaitināja pamācības, stāsti no pašu jaunības ar pamācošu motīvu utt., jo vai nu es to visu pati biju apguvusi, sapratusi vai man tajās tēmās bija pretēji uzskati viņējiem. Vispār man bija grūti, jo mani vecāki ir superīgi, bet viņi ir stingri. Māsai gājis krietni bargāk, ar mani viņi atmaiga, bet tomēr par labiem cilvēkiem mūs uzaudzināja.
*
Tava vīrieša jaunietis izklausās normāls, izaugs, pievaldīs muti. Kaut kā jau varētu to regulēt, bet jāskatās, lai beigās nekļūsti "tā kuce, kas man kaut ko aizrāda". Kaut kā jāatrod robeža starp to, lai atbildētu laipni, bet stingri uz viņa rupjībām.
*
Varbūt vismaz īslaicīgai jaunieša pozitīvisma iegūšanai kādas kopīgas aktivitātes palīdzību, kāda ekskursija, pasākums, varbūt kaut kas ekstrēms?
*
Starp citu, mans tēvs ir manas māsas patēvs, lai arī sauca vārdā, tomēr autoritāte, cieņa bija no māsas puses (un pretēji). Varbūt jums tur tas pieklibo?
18.12.2017 04:41 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits