Dažādas domas

Cik Jums abiem gadi?
Ja tu saki, ka nebūsi gatava līdz bērns būs puncī... tas jāsaprot, ka nebūsi gatava nekad?? Gatava kļusi tad, kad būsi nostādīta fakta priekšā, ka gaidi mazo?

Jājautā - ko, viņaprāt, nozīmē "vecs tētis"? Cik tad viņam gadu? Man šajā situācijā būtu arguments, ka vispirms jāapprecas un tad tikai bērni. Protams, ja es būtu gatava precēties. :) Un vispār - kāpēc tavs pamatojums, ka vēl gribi izbaudīt brīvību, viņam nav arguments? Vai tad tev viņa skatījumā nav balsstiesību?

25gadi
Jā, jo, ja būs grūtniecība, abortu netaisītu, nekādā gadījumā!!! Un zinu, ka puisis nedarītu tā, lai, it kā "nejauši" palieku stāvoklī, neesam tik stulbi, lai tā rīkotos.
Jā, tā sanāk :(

Rumpumpele- viņš grib bērnus vēlākais 27 gados, kas ir pēc 2 gadi. Un kāzas plānojam nākamgad :)
Viņs mani saprot, ka gribu vēl izbaudīt brīvību, bet viņam to neiskaidrot, ka 2 gadi ir par ātru priekš bērna, priekš manis, eh, es, laikam, neesmu mātišķa sieviete, lai vai cik ļoti bēdīgi man tas šķiet :-(

Nu ja tavam vīrietim nešķiet svarīgi tas, ka neesi gatava bērnam un tavi argumenti netiek ņemti par pilnu, tad padomā vai tev tādu vīrieti vajag. Jo viņš tiešām izklausās pēc tāda, kurš izdarītu

tā, lai, it kā "nejauši" palieku stāvoklī

KindaPsycho- ir vajadzīgs, esam vajadzīgi viens otram, mēs reti kad strīdamies, un par tiem pašiem sīkumiem tik. Mūsu attiecības ir super, bet līdz ko aiziet runa par bērniem, garastāvoklis abiem slikts pēc sarunas, kas pat īsti nav beigusies ar konkrētu slēdzienu..

Elementāri, piedāvā viņam ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu.

-Доктор,что мне делать? Я хочу ребенка,а муж не хочет. -Вы рожайте,а муж пусть не рожает.
pats grib,lai iznesa un dzemde. Tad jautajuma neieklausas otra viedoklis nozime ka NEKADA GAD IJUM ANAV GATAVS KE KAAZAM, NE BERNAM...
passaai lai sakuma maju, auto noperk un kazas nospelesiet, tad...

Kale Nu, cik saproti, bērni tai dzīves plānā tomēr kaut kad ietilpst arī tev? Pirmkārt, pēc diviem gadiem domas var mainīties gan tev, gan viņam - viņš pats var izdomāt piebremzēt ar jauno paaudzi, kā arī tev var rasties vēlme pēc bērniem. Otrkārt, tas, ka viņš grib bērnus konkrētā vecumā - nenozīmē, ka viņi tad arī piedzims. Bieži vien vajag gadu vai divus, lai bērns vispār pieteiktos - ne visiem tas notiek ātri. Treškārt, mātišķums daudzām parādās tikai, piedzimstot bērnam, līdz tam bērni kā tādi vispār ir vienaldzīgi. Un galu galā grūtniecība ir tieši uz sievietes pleciem - visas izmaiņas ķermenī, grūtums, pastiprinātas rūpes par veselību ir jāpiedzīvo tieši sievietei, vīrietis jau ir drīzāk tāds vērotājs no malas. Jā, un viņš droši vien nezina, ka var gadīties, ka grūtniecības laikā un pēc bērnu piedzimšanas kādu laiku sekss attiecībās kļūst par retu parādību (Protams, ka tā var arī nenotikt, bet tomēr tas varētu būt nopietns arguments, lai bērnus uz kādu laiku atliktu ;) )

Cik tev gadu? Tu esi droša, ka pēc diviem gadiem joprojām negribēsi?

Vārdu sakot, gribēt ir viens, bet apzināties visus aspektus ir kas cits. Apsēdieties un uzrakstiet katrs savus plusus un mīnusus, kas, jūsuprāt, būs līdz ar bērna ienākšanu ģimenē. Un tad jau redzēs, kas būs, kad salīdzināsiet to izliktu uz papīra.

Rumpumpele- paldies Tev! :)

Cheer- Man 25, un šķiet, ka pat pēc 2 gadiem bērnu nevēlēšis. Gribu atrast stabilu darbu, kas man patīk, ko man patīk darīt, gribu nodrošināt sev patstāvīgas finanses, neieskaitot puiša.
Bērniņu savā dzīvē gribēšu, tas skaidrs, bet ne tagad, un ne tuvāko gadu laikā..

Mūsu attiecības ir super, bet līdz ko aiziet runa par bērniem, garastāvoklis abiem slikts pēc sarunas, kas pat īsti nav beigusies ar konkrētu slēdzienu..

Vienā no galvenajiem jautājumiem nav super, bet pilnīgas auzas, nu malači! Viņš vēlas būt jauns tētis, gaidot uz tevi, to viņš nekad neatgūs un laiku atpakaļ nepagriezīs. Tā kā nečīksti un konkrēti pasaki, kā doma - ka arī pēc diviem gadiem tagad neredzi, ka tas varētu notikt. Varbūt patiesībā vispār negribi par to vēl domāt kādus desmit gadus. Zagt otram laiku ir briesmīgākais, ko var darīt!

viņš grib bērnus konkrētā vecumā - nenozīmē, ka viņi tad arī piedzims. Bieži vien vajag gadu vai divus, lai bērns vispār pieteiktos - ne visiem tas notiek ātri

Tas nozīmē, ka pat nogaidot viņš kaut trīs, četrus gadus nebūs ieguvis dzīves piepildījumu, vēl var sanākt gaidīt nezin cik.

kādu laiku sekss attiecībās kļūst par retu parādību (Protams, ka tā var arī nenotikt, bet tomēr tas varētu būt nopietns arguments, lai bērnus uz kādu laiku atliktu )

Viņš taču nav stulbs, ja ir vēlme pēc bērna, tad kas tas par argumentu, nu pasauls gals. :D
Viss skatīts tikai no sievietes puses, bet ko gan domāt, gaidīt, cerēt vīrietim.

Tad tā arī jāsaka, ka gribi nostabilizēties uz savām kājām. Bet par to, ka pēc diviem gadiem negribēsi ir pāragri spriest, manuprāt. Gada laikā jau vien domas var mainīties. Es jau teiktu, ka pēc 2 vai 3 gadiem gatavoties bērnam jau vien ir kompromiss uz ko tev būtu jāpiekrīt.

Pasaki, ka vēlies izglītoties, atrast savu sapņu profesiju, jo vēlies lai bērns pieteiktos sakārtotā dzīvē un būtu nodrošināts, Nu kaut ko tādu. Ja esi sasniegusi visu ko gribi dzīvē, pasaki ka vēlies turpināt izglītoties. Kad sasniegsi to, tad pieņemsi bērnu atplestām rokām un kājām :-D

Viņš taču nav stulbs, ja ir vēlme pēc bērna, tad kas tas par argumentu, nu pasauls gals.

Jaunam vīrietim seksa trūkums var būt liela problēma. Tepat ir bijušas diskusijas par to. :D Nav runa par prātu, bet par attiecību daļu, kura bieži vien vīriešiem ir pati svarīgākā.

Nu nav jau tā nekāda baigi retā parādība, izdomāts iemesls, ko saliet vecim ausīs.

Izrunājies. Passki,ka tev tas škiet nedaudz par agru. Rīkojat kāzas ne nāksmgad, bet pēc 2 gadiem, pasaki, ka bērnu pirms kāzām nevēlies, utt.
Man arī vīrs gribēja bērnu, es negribēju. Es to pateicu uzreiz, kad bija skaidrs, ka nopietnas attiecības, lai nerastos pārpratumi. Bet nu es toreiz tā diezgan skarbi - nu ja neapmierina tas, ka es vēl 5 gadus bērnu negribēšu- mums nav pa celjam, vari iet prom un meklēt kādu, kam bērni ir prioritāte. Man arī bija principi- vispirms kāzas, tad mājas pirkšana, un tad jau varēs domāt par bērniem. Tā kā manu, toreiz vēl tikai draugu, tādi nosacījumi apmierināja, viss ok. Ja nebūtu jau sākumā izrunājuši šo tēmu, domāju vēlāk būtu bijis sarežgītāk ar šādu sarunu pēc kāzām, piemēram.

Nu šādi arī pasaki:

Gribu atrast stabilu darbu, kas man patīk, ko man patīk darīt, gribu nodrošināt sev patstāvīgas finanses, neieskaitot puiša.

Manuprāt, šim ir jābūt pietiekami nopietnam argumentam, lai otrs ieklausītos, jo TEV tas ir svarīgi. Otrkārt, pati jau arī nemaz nezini, kā var mainīties jūsu abu domas šo 2-3 gadu laikā, viņam var norimt šī vēlme, Tev varbūt arī parādās, kas to lai zin... Katrā ziņā, ja pasaki, ka, iespējams, pēc gadiem 2-3 bērnu gribēsi, tas JAU ir kompromiss.
Manam vīrietim arī bija uznākusi liela gribēšana pēc bērna vienā brīdī un mani argumenti -vispirms, laba un stabila finansiālā situācija, kāzas un savs īpašums mājas veidolā, bija pietiekami, lai apklusinātu:-D