Kā rīkoties?

Tas ir skaļš brīdinājuma signāls, ka steidzami kaut kas ir jādara lietas labā, lai varētu vēl ko mainīt.

Tev vēl ir visas iespējas, ko labot. Man bija pilnīgi tas pats, taču es kaut kā nepieērsu tam uzmanību, jo biju pārāk aizņemta ar to, ko gribu ES un aizmirsu padomāt par viņu. Tas,protams, nozīmēja, ka viņš jau vairs negrib nākt mājās, jo zināja, ka es atkal dusmošos par kaut ko. Un es dusmojos par to, ka viņš nenāk mājās un izveidojās tāds neverending circle. Un līdz brīdim, kad viņš pateica, ka viņš tā vairs nevarot. Mēs abi mīlam viensotru vēlaizvien, bet viņš uzskata, ka šīs attiecības vairs nevar darboties. Tas viss lika man padomāt un nonākt pie secinājuma, ka nejau tikai viņš ir vainīgs, bet ļoti lielā mērā arī es. Tev vēl nav par vēlu to glābt. Nepazaudējiet viens otru tikai sava akluma un ego dēļ.

Man arī ir pieredze ar attiecībām, kurās sākotnējo mīlestības burvību pārņēma kašķi un strīdi. Arī nonācu tik tālu, ka sāku sevi vainot un noticēt viņam, ka tieši es esmu to strīdu un kašķu iniciatore jeb zāģēju. Lai gan tagad ar vēsu prātu saprotu, ka tā nebūt nebija. Viņš vienkārši daudzkārt rīkojās necienīgi, bezatbildīgi, vienaldzīgi un egoistiski. Un kad izteicu savu neizpratni vai vilšanos, vai arī dusmas, viņš spēra pretī, un viss vienmēr beidzās ar to, ka es esmu tā, kas ir pie visa vainīga, taisa problēmas jeb zāģē. Tagadējās attiecībās, kurās esmu vairākus gadus, strīdu nav vispār, pa retam varbūt kāda dzīvīgāka diskusija, manējais smejas, kā mani var uzskatīt par zāģi. Patiesībā man ļoti nepatīk strīdēties.
Bet ex acīs es biju zāģis, kas man likās netaisnīgi un pamazām nogalēja mīlestību.
Uzskatu, ka jūs visdrīzāk neesat viens otram piemēroti praktiskā dzīvē, līdz ar to viedokļi tik bieži atšķiras, bet tas neizslēdz romantiku un mīlestību. Vai nu ir kārtīgi jaizrunājas un pēc tam, attiecīgi TEV (jo katram vienmēr ir jāsāk ar sevi) iekšēji jāpiedomā kā, briestot konfliktam, labāk paklusēt un to apzināti neattīstīt tālāk. Bet nu man nederēja tā paklusēšana, kad sabrieda kārtējais kašķis, jo mēģinot paklusēt un paturēt to visu sevī, jutu, ka tikai milzst iekšējais aizvainojums un dusmas. Tās jau nav veselīgas un auglīgas attiecības.
Vai arī patiešām jāiet katram savs ceļš, izklausās ka esi to jau apsvērusi, un ļoti iespējams, ka ar citu partneri dzīvosi harmonijā. Vēl var cerēt, ka paies gadi un laika gaitā viens otram pieslīpēsieties.

Man ir otrādāk kā jums, bet ja mīl, viss notiks.
Strīdi vienmēr ir un būs, jārisina un nākamajās reizēs jāmācās no kļūdām, tad arī strīdu būs mazāk.. ir jāsaprot prioritātes vai nu stridēties un bendēt attiecības, vai tomēr varbūt nezāģēt un visu izrunāt, saprast vienam otru. Izejat no rutīnas,varbūt tas palīdzēs, padarat kaut ko foršu kopā. :))

Un par to " laišanu vaļā " , Tu nevari izlemt to viņa vietā, ja viņš gribētu mierīgāku, sen būtu pasūtījis.