Dāvana skolotājam

Mani puiši iet valsts dārziņā. Abiem diviem vecāku sapulcēs tika nolemts mesties fonda naudai. Skaidrs, ka dārziņā viņi katru dienu līmē/ zīmē/ krāso/ veido. Skaidrs, ka izejmateriāli beidzas diezgan ātri, un audzinātājas dabū piepirkt no savas naudas. Un viņas pērk, kaut arī tas viņām nebūtu jādara. Vārdu sakot, man nav žēl tādām vajadzībām. Tāpat arī abu bērnu grupiņās metas simboliskai dāvanai uz Ziemassvētkiem, kā arī dāvanai uz gada noslēgumu. Bet tā nav spiesta lieta - to vecāki paši izlemj sapulcē. Mazākā puikas grupiņā vienojāmies nevākt fonda naudu un dāvanu naudu no to bērniņu vecākiem, kuriem ļoti švaki ar līdzekļiem... Uzskatu, ka tā ir katras grupas (vai klases) bērnu iekšējā lieta. Nevienu nevar piespiest kaut ko vākt un pirkt. Taču vairumā gadījumu vecāki paši to ierosina un paši to dara.

Gan dārziņā, gan tagad skolā metamies pa 5 eiro. Nav spiesta lieta, nevienu neizstumj, ja negrib vai nav liekas naudiņas. Tagad uz Ziemassvētkiem izlēmām dāvināt 50 eiro dāvanu karti.

Teikšu tā - pirmkārt nezinu no kurienes ir radusies ideja, ka skolotājiem jādāvina dāvanu karte vai aploksne, bet tomēr novērtētāka sajūta nekā saņemot tikai krūzi. Plus ņemot vērā to, ka, ja vecāki ir piekrituši iesaistīties fonda naudas maksāšanā, kas ir līdz 5 eur mēn (ar uzsvaru līdz), tad, ja to beigās no 20 bērnu vecākiem, izdara tikai 3, tad nekāda dižā nauda jau nesanāk. Tas, ko vecāki aizmirst, ir ne tikai pedagoģiski un psiholoģiski grūtais darbs, bet arī tas, ka bieži vien nākas ko pirkt priekš nodarbībām vai grupai no savas kabatas. Protams, neviens jau neliek, var jau dzīvot ar pāris zīmuļiem un visus darbus taisīt tikai no papīra, bet gribas taču, lai bērniem ir kas interesants ar ko darboties. Tāpēc neuzskatu, ka tā dāvanu karte pa 30 no 20 cilvēkiem mestā ir kaut kas šausmīgs.

Zinot, cik bieži mana mamma kā skolotāja ir pirkusi piem. zeķubikses, galda spēles un visu ko citu nesusi uz darbu (strādā internātskolā, kur bērni paliek uz 5 dienām), domāju ir pelnījusi kaut simbolisku pateicību - paldies!, puķi, kartiņu vai ko tmldz. Un bērni arī ar prieku dāvina. Cik zinu, viņiem vecāki nekādām d.kartēm nemetas, tādu 1x gadā dāvina skolas vadība.

Ja man būtu bērns ar prieku piemestu dāvanai.

Tik pat labi ejam dāvināt dārgas dāvanas ārstiem, medmāsām, sanitāriem - viņi jau arī dara smagu darbu.

Vispār tas jau notiek. :D

bet arī tas, ka bieži vien nākas ko pirkt priekš nodarbībām vai grupai no savas kabatas. Protams, neviens jau neliek, var jau dzīvot ar pāris zīmuļiem un visus darbus taisīt tikai no papīra, bet gribas taču, lai bērniem ir kas interesants ar ko darboties.

Kas līdzīgs tam, ko minēju. Vecāki - tie, kuri nav diez ko izglītoti šajā jautājumā - neizprot visu līdz galam. Vēl jau variants, ka apvainojies un aizvainojies uz skolu, kad arī ka tik pakašķēties un izrādīt sevi.

Xanax - iztēlojies situāciju - septembrī katrs bērns atnes 1 bloku ar aplikāciju papīru. Pieņemot, ka šajā blokā katra krāsa ir pa vienai lapai, decembrī visi bērni (20) grib taisīt salatēti no sarkanā papīra, tas nozīmē, 20 sarkanās lapas aiziet. Vairāk sarkano lapu nav. Pēc tam gatavo, piemēram, tulpes, visas būs dzeltenas, jo sarkanās jau nav, vai arī skolotāja regulāri papildina no savas kabatas un brauc uz Baltijas papīru un pērk. Tas attiecas arī uz citām lietām - atsevišķas krāsas plastilīns izbeidzas, PVA līme, kaut kādi spīdumiņi vai dekori darbiņu izrotāšanai, nemaz neminot lielākas lietas kā spēles vai citi didaktiskie materiāli. To visu par tiem samestajiem fonda 20 eur nevar atļauties! Skolotājs pērk (ja viņam kabata atļauj un sirds ir īstajā vietā). Tā kā saku, pateicība ir mazākais, ko skolotājs pelnījis.

Un daļa runā tā, it kā tās dāvanas būtu baigajos tūkstošos un neskaitāmos simtos. :D Ja kāds uzdāvina konču kasti, piemēram, tad tāpat skolotāja atver un izdala visiem bērniem, pašai paliek pāris. Atkal māca dalīties. Vai dāvanu karte pa 20 eiro no visiem kas samesta (nu pasaules gals), nopērk gan jau sev kaut ko vai ja iespējams tāpat domā par savu klasi un sagādā kaut ko foršu, kad viņi atgriezīsies skolā. Skolotāja darbs sabiedrībā ir padarīts par izsmieklu un ar šādām ''cīnītājām'' mātītēm un papiņiem, kuri to pašu kultivē savos bērnos - nedod nevienam neko, nedāvini, īpaši skolotājiem, cīnies, ko tad viņi tur dara, viņi jau neko, tu bēniņ esi zelts.

This moment
Mūsu dārziņā, un arī skolās, citiem bērniem apkārt, ja kaut kas iet uz beigām par to tiek mutiski paziņots - jānopērk tas un tas, tādā un tādā apjomā. Nevaru iedomāties nevienu sev pazīstamo, kuriem būtu cita kārtība.

Man bērnu nav, bet atceros 90.gadu vidū, kad pati biju skolniece, jau tolaik kaut ko dāvinājām skolotājiem.. Un man tas nešķiet nekas traks, tieši otrādi, tas ir kolosāli! Bet varbūt tāpēc, ka pašai pirmā skolotāja bijusi pedagogs ar lielo burtu, kas mūs, mazos, ievadīja dzīvi un vismaz manī ir atklājusi ne tikai vēlmi lasīt obligāto literatūru, bet grāmatas kā tādas, un turpinu lasīt ar degsmi arī 20 gadus pēc.. Man liekas, ka skolotājus tomēr nedrīkst likt vienā maisā ar citiem profesiju pārstāvjiem... Protams, arī skolotāji ir dažādi, bet t.k. mana pirmā skolotāja bijusi tik izcila, tad arī par skolotājiem man kopš bērnības ir tas labākais priekšstats

Nu labi, this moment, piemērs - ko viņai zvanīt visiem un teikt, ka bērni iztērēja sarkanās lapas un tagad rozes izlocīt varēs tikai no dzeltenām un lillā? Taču pateiks, nu un, lai loka, pasūtīs trīs mājas tālāk. Tāda situācija taču var veidoties.

katrs bērns atnes 1 bloku ar aplikāciju papīru.

ja kaut kas iet uz beigām par to tiek mutiski paziņots - jānopērk tas un tas, tādā un tādā apjomā

Mana iet privātajā bd. Mums tika iedots saraksts ar visu, ko vajag. Tur bija 3 veidu krāsas (guaša, akvareļi, pirkstiņkrāsas), plastilīns, zīmuļi, līme, 3 veidu aplikāciju papīrs (matēts, glancēts, abpusējs), dažādu lielumu zīmēšanas papīrs, dzija dažādu krāsu, pogas, žurnāli aplikācijām u.t.t. Karoče- stiepu uz dārziņu 2 lielos maisus ar visu ko nodarbībām. Un ja kas beidzas- tiek paziņots, ka jāatnes Tā ka vismaz mūsu dārziņa audzītēm jau noteikti nav jāvirina savi maciņi, lai piepirktu materiālus.
Par dāvanām- nekāda kolektīvā nauda netiek vākta.

Mūsu dārziņā ir aizliegta fonda nauda. Ja kas trūkst, audzinātājas pasaka, vecāki nopērk. Tāpat ir skolās, fonda naudu vāc vecāki, skolotājas nedrīkst to darīt.
Par šo tēmu, tā ir problēma. Esmu pasīvais vecāks. Reiz izteicu domu, ko varētu dāvanā, trīs māmiņas sāka brēkt, ka nekam nederīga ideja, vajag dāvanu karti spa procedūrām (t) tad nu piekāpos un vairs neiesaistos nekādās diskusijās. Tad nu tās trīs arī diriģē noteikumus, savā starpā diskutē, pieņem lēmumu un pārējiem tikai nauda jāatdod. Piebildīšu, viņas ir ļoti labi situētas, līdz ar to, tiem vecākiem, kuriem ir jāsavelk josta, pat netiek dota iespēja izvēlēties, un vēl tā morālā pļūka- ja neatdosat līdz tam datumam, jūsu bērna vārds netiks ierakstīts kartiņā, neiešu jau lūgties naudu.

Duuuja
Bērnudārzā vecāki katru dienu iet pakaļ saviem bērniem, katru dienu arī satiek audzinātājas. Tāpat, ir arī ziņojuma dēlis, kurš tiek izmantots. Skolotājiem nesagādā problēmas nodot info par lietu iegādi. Skolās vispār šis jautājums ar vecākiem nav aktuāls, jo bērni par visu parūpējas paši.
Mums, piemēram, ir jēmaksā arī par nesaskaņotiem apsveikumiem no pedagogiem bērniem. Es neiebilstu, bet kam tad ir fonda nauda? Aaa, zinu! Nelaimīgajiem skolotājiem, kuri dara riktīgi ellīgu darbu, vajadzēja labu mūzikas centru! Jo bērni novērtē 106,2 StarFM raidstaciju. :D

57days, tikai skolnieku sasniegumus, kā tad ar skolniecēm?

Skolās vispār šis jautājums ar vecākiem nav aktuāls, jo bērni par visu parūpējas paši.

Sapņu pasaulē varbūt. Bet runa bija par ko citu, par attieksmi no vecākiem, ko daļēji var paredzēt - visi nav jēdzīgi cilvēki, ja tā prasti jāsaka.

Mana iet privātajā bd. Mums tika iedots saraksts ar visu, ko vajag.

Man laikam ir nereāi paveicies ar BD (arī privātais), jo nekas, izņemot pamperus, maiņas apavus un pidžammu bērnam, nav papildus jāgādā. Un nodarbības mazajiem ir katru dienu, katru dienu viņi kaut ko veido, lipina, zīmē u.t.t. Tapat var redzēt, ka regulāri tiek papildināts arī dažādu rotaļlietu un BD aprīkojuma klāsts... mjā - cik cilvēku, tik pieredžu... Arī Zsv pasākumā BD sarūpēs mazas dāvaniņas bērniņiem, vecākiem vien jāparūpējas par nelielu groziņu, ierodoties uz eglīti.
Par dāvanām - es neredzu neko peļamu faktā, ka vecāki savstarpēji vienojas samesties dāvanām BD auklītēm/audzinātājām. Tā vienojāmies arī mēs - noteiktu summu, par kuru tiks iegādātas dāvanu kartes visām jaukajām meitenēm, kuras visu dienu un katru dienu ir kopā ar mūsu bērniem. Te pat nav runa par to, cik liela vai maza meitenēm ir alga, bet par tīri cilvēcīgu pateicību un atzinību, kuru ikkatram būtu prieks saņemt. Jo sevišķi svētku gaisotnē...

Tā nav īsti sapņu pasaule. Skolā ir zināms kam ir jābūt sagatavotam uz nākošo nodarbību un bērni ziņo saviem vecākiem, ja tiem kaut kas ir nepieciešams. Savādāk varbūt ir palīgskolās vai internātos, par specskolām neko nezinu.
Un vecākiem attieksme ir normāla, kamēr nesākas runas par naudas apjomu. Ir tikai dabiski, ka atsevišķās situācijās vecāki neizprot pedagoga vēlmi obligāti likt visiem bērniem locīt sarkanas rozes vai obligāti visiem bērniem iegādāties zaļas zobubirstes ar kātu precīzi 9,4cm. Tikai ir tādi vecāki, kuriem nav vēlēšanās tērēt savu laiku un ir tādi, kuri tomēr vēlas zināt, kādēļ vajag tieši to un neder tas, kas jau ir. Kādam ir vienalga, bet kādam tās ir neplānotas izmaiņas budžetā.

Tā nav īsti sapņu pasaule. Skolā ir zināms kam ir jābūt sagatavotam uz nākošo nodarbību un bērni ziņo saviem vecākiem, ja tiem kaut kas ir nepieciešams. Savādāk varbūt ir palīgskolās vai internātos, par specskolām neko nezinu.

Tā notiek ideālā pasaulē.

Un vecākiem attieksme ir normāla, kamēr nesākas runas par naudas apjomu. Ir tikai dabiski, ka atsevišķās situācijās vecāki neizprot pedagoga vēlmi obligāti likt visiem bērniem locīt sarkanas rozes vai obligāti visiem bērniem iegādāties zaļas zobubirstes ar kātu precīzi 9,4cm. Tikai ir tādi vecāki, kuriem nav vēlēšanās tērēt savu laiku un ir tādi, kuri tomēr vēlas zināt, kādēļ vajag tieši to un neder tas, kas jau ir. Kādam ir vienalga, bet kādam tās ir neplānotas izmaiņas budžetā.

Tā ir pašu vecāku problēma un labi būtu, ja attieksme būtu normāla. Tieši tā - audzinātāja neņems un nerakstīs, ka tieši sarkanais papīrs ir beidzies, bet pati par saviem līdzekļiem nopirks - tur tā lieta, ne jau vecāki to vispār uzzina vai saprot, vai uzskata to par audzītes pienākumu un vēl nolamās par simtu vienu lietu, kur sarkanos zīmuļus nevajadzēja un kāpēc papīrs ir 3mm ne 4 mm biezumā. Tas ir vecāku marasms, trauma kaut kāda - ne runa par to, ka baigais robs vai ''man viss ap manu bērniņu interesē, kāds zīmulītis, kāds papīrīts un kāds tualetes papīrs, ar puķītēm vai dzīvnieciņiem, jo dzīvnieciņus nevar aizskart'' utt. Tas tā, izejot caur to vienu konkrēto papīra piemēru.

Par tiem krāsainiem papīriem , par kuru iestādi ir runa , par bd vai skolu ?
Ja tas ir bd variants , te arī atkarīgs vai pašvaldības , vai privātais . Bet jebkurā gadījumā būtu tikai normāli , ja būtu ziņojuma dēlis , kur tiktu izziņots , kas tieši pietrūkst . Par skolu - bērniem tak pašiem jāredz , ka albūmā beidzās sarkanās lapas , kāpēc nevar mammai pateikt , ka beidzās un , lai nopērk ? Kāpēc arī skolās nevarētu būt ziņojuma dēlis , kur skolotāja atgādinātu vecākiem , lai pārbauda savu bērnu materiālus , vai ir nodrošināti ar krāsainajiem zīmuļiem un krāsām .
Man neliekas normāli , ka audzītei vai skolotājai jātērē sava nauda . Jā , noteikti , ka viņām būs rezervei kaut kas ko aizdot , bet viņas arī mācīs bērnus , ka tā ir aizdošana , nevis atdošana . Ja tev beidzās tinte pildspalvā , iedos pildspalvu , bet pateiks , ka pēc stundas vai dienas beigās , lai atdod .
.
Apsveikumi dzimšanas , vārda dienās no bēriem ir tikai normāli . Bet tam nav jāpārsniedz bērna iespējas , t.i. skolēni nestrādā , nevajag pūst pīlītes , ka lielākā daļa vidusskolēnu strāda . Smieklīgi ko tādu lasīt , ja tev bijusi smaga bērnība , ka nācās jau skolā strādāt , tas nenozīmē , ka tā ir norma . Tātad sākumskolā tie apsveikumi varētu aprobežoties ar pašdarinātiem apsveikumiem , kopīgu dziesmu vai , ja kāds aktīvists ierosina samesties skolotājai uz puķu pušķi . Ar to ir gana !!! Tas pats no vidusskolēniem -labi, pašdarinātos apsveikumus var aizstāt sametoties naudiņu tortei , konfekškastei un ziediem , bet arī , ar to ir gana !
Kādas nafig vēl dāvanu kartes ? Ohreneli galīgi .
.
Fonda naudai jābūt , bet tai jābūt adekvātai summai , ne vairāk par 2-5 eur atkarībā no nepieciešamā .