Uzreiz tiešu un pie lietas, varbūt skolnieciski (pārnestā nozīmē), bet kā jūs rīkotos. :)
Agrāk seksa laikā sākumā ir bijušas sāpes, jāsaka gan tikai dažās pozās, kas pēc laika mazinās, vai:
1 informētu jauno partneri uzreiz pirms, lai viņš zinātu, būtu kaut kā uzmanīgāk, kas gan būtu jau tāpat, kaut kā tas palīdzētu vairāk atslābināties, rūpīgāk varbūt vairāk uzmanību pievērstu un tamlīdzīgi
2 noklusētu un izliktos (cik stulbi skan), cerētu, ka tas atkal neparādīsies, ciestos, ja nu kas, un tikai jau lietas gaitā teiktu, ka kaut kas nav, vajag citādāk, ne nostādīt jau iepriekš pozīcijā, ka 100% pirmo reizi viss var nesanākt, kā gribētos
Laikam kaut kā stulbi uztraucos par viņa reakciju šajā jautājumā, jo tas jau it kā var sagādāt neērtības. Lai gan domājot tagad nekas traģisks jau tas nav, gribas jau lai super forši viss notiek, tāpēc varbūt kādas jums pārdomas par to visu, kad azarts ir, taču pagātnes pieredze liek iebremzēt. Kā būtu labāk pieiet tai lietai?
665
