Sēžu, bimbāju un nezinu, kur likties, gribu izkratīt sirdi.. :'-( Ko darīt, ja uz draugu nevar paļauties? Šeit iet runa par laiku, viņš mūžīgi kavē, ja saka, ka būs tikos, tad parasti tas ir pēc trīs reizes ilgāka laika. Piemēram, šodien sarunājām, ka brauksim pie maniem vecākiem, trijos būsim tur. Sarunāju arī ar māsu, ka viņa brauks, būs jāpieskata viņas bērniņš kamēr viņa izdarīs savus darbus. Aizbrauca ievest darbā ātri dokumentus, bet tad zvana un saka, ka pēdējie darbi jāizdara un tas būs apmēram stundu, tātad zinot viņu, vismaz divas stundas.
Šis nebūtu trakākais ko nokavēt, bet iekša tik stulba sajūta, nepatīk, ka viss sarunāts un es kā uzmetēja.
Man patīk visur būt laikā, plānot savu dienu, bet ar viņu tas ir tik nereāli.. Galvā miljons domas cik daudz es esmu upurējusi, lai būtu tur kur viņam vajag un cik daudz viņš ir mani pieķakarējis..
Vai jums ir bijis tā, ka varat paļautiees tikai uz sevi attiecībās?