Pirmkārt uz 11 mēnešu vecumu jau devu ļoooti plašā klāstā dažādus dārzeņus (jau pat ne blenderētus, bet tikai samīcītus, lai ir arī gabaliņi) + truša vai jaunlopa vai teļa gaļu (blenderētu), dažādus graudaugus (vārītu kvinoju, rīsus, kuskusu; dažādu pārslu putras, kas vārītas pienā vai arī uzbriedinātas karstā ūdenī un aplietas ar bezpiedevu lakto + kāds banāns vai saspaidītas odziņas), biezpienu u.t.t.; maizi viņa grauza vienubrīd ļoti bieži, jo sevišķi garoziņas. Pirku parasti tieši kādas pilngraudu maizītes, ne pliku baltmaizi... Arī cepumus devu, turklāt, vairāk pat sāku izvēlēties "parastos", pievēršot mazliet pastiprinātu uzmanību cukura daudzumam, nevis tos īpašos bērniem domātos. Nekur nemērcēju, bērns taču tā siekalojās, ka pats ātri vien to cepumu putrā bija pārvērtis... Nez... uz 11 mēnešiem tiešām manai dāmai jau bija ļoti bagātīga ēdienkarte.