Pirmā tikšanās ar drauga vecākiem

Pēc nepilniem diviem mēnešiem braucām ar viņa vecākiem kopā sēņot. Ar savējiem pat neatceros, kā tas notika, gan jau, ka arī kāds kopīgs pasākums.

Mūsu tēti bija pazīstami jau sen. Viņa mammu zināju, viņa mani zināja, tikai nebijām tā teikt "pazīstamas" :-D

Varbūt vēl kāds stāstiņš?

Sēdeju mājās pidžamā un draugs paziņo,ka šodien viņa vecāki atbrauks ciemos:-DUn mans tāds WTF-ko man darīt/ko vilkt utt:-DBeigu beigās sapucējos,aizgājām uz kafejnīcu un viss.Sadraudzējamies:-D

Mani viņš aizveda saviem vecākiem atrādīt pēc 3.randiņa vedot mājās. Viņš man teica- pa ceļam mums sanāks braukt garām vecāku mājai, iebrauksim, es Tevi ar viņiem iepazīstināšu. Man bija tāds wtf, tak nē, es negribu. Bet nu to viņš neņēma vērā, ka es negribu. Man tad tas nebija saprotams un joprojām es nesaprotu priekš kam vajadzēja jau 3.tikšanās reizē to darīt.
Pati ar saviem vecākiem iepazīstināju pēc 4 kopābūšanas mēnešiem.

Attiecību sākumā ar manējo bijām tikai kolēģi, un bieži darba ietvaros visur braukājām vienā auto. Reiz braucām uz kaut kādu bāzi Rīgā, un viņš ieminējās, ka pa ceļam iebrauks pie vecākiem nodot paciņu. Bija tieši pusdienlaiks, un, pirms vēl bijām tikuši līdz viņa vecāku dzīvesvietai, drauga mammīte zvanīja un teica, ka izcepusi kotletes un biezpienmaizi un ka obligāti jānāk paēst. Lai gan sacīju, ka pagaidīšu mašīnā, draugs to negribēja ne dzirdēt. Tad nu bez stresa iepazinos ar sava topošā dzīvesbiedra vecākiem, kā arī pusdienas nobaudīju. :-) Tagad drauga mammīte saka, ka jau toreiz sajutusi, ka drīz no kolēģu attiecībām pāriesim uz nopietnām, kaut kas tāds ķīmisks mūsu starpā bij strāvojis.

Pēc 3 vai 4 mēnešiem, bijām kopīgās pusdienās, nekas formāls. Ātrāk neuzskatīju par vajadzīgu. Ar vecākiem ir jēga iepazīstināt tad, kad tiešām zini ka tas viss ir nopietni. Kamēr vēl tikai randiņo un nav īstas skaidrības vai vēlies savu nākotni saistīt ar šo cilvēku, iepazīstināšana ar vecākiem ir lieka. Īpaša gatavošanās nav nepieciešama, neģērbies izteikti seksīgi, nepārspīlē ar kosmētiku un viss būs labi.;-)

Ar bijušā drauga vecākiem nejauši saskrējāmies veikalā, kad es no rīta diezgan pūcīga kūku izvēlējos. :D Draugs iepazīstināja, visiem nosaucot vārdus, bet nepaskaidrojot kas tie par cilvēkiem. Tikai izejot no veikala sapratu. Un tad tikai pēc pāris mēn. visi kopā uz Zoo devāmies.

Ar drauga mammu sanāca iepazīties nejauši, pēc 2 mēnešiem, kopš sākām tikties. Vienkārši satikāmies uz ielas. :D Ar viņa tēti arī neilgi pēc tam.
Ar maniem vecākiem draugs iepazinās arī pēc diviem mēnešiem, bet caur skype. :D

Ar drauga mammu iepazinos jau tajā pašā vakarā kad ievācos pie viņa dzīvot:-D, mamma tieši bija dienu atpakaļ atlidojusi no vācijas,tajā laikā vēl dzīvoja vācijā. Bet cik sapratu,viņa katru nedēļas nogali lidoja uz lv , un tās dienas palika vienā dzīvoklī ar mums Viņš tikai braucot mašīnā,man saka,bet tu neuztraucies, mājās mamma būs:-D.Tajā mirklī domāju,ak ko gan tagad viņa mamma padomās, ne reizi nav iepazīstināta,bet jau nostādīs fakta priekšā,ka lūk taga dzīvosim kopā .
Ienācu, draugs pateicu, tā ir mana meitene, mēs dzīvosim kopā. Mamma, jā labi ,protams .:-D Es labvakar, mani sac ..., mamma priecājos, esmu ... un tad nu jūs jau noteikti gribēsiet ēst:-D. Nāciet paediet:-D
Draugs gan tikai pēc gada iepazinās,jo nebija īsti nekādu iemeslu, tētis mans ir ļoti ieturēts, viņš zināja kā sauc kā izskatās,bet speciāli neravas iepazīties,teica,kad būsim paši iedzīvojušies,tad arī iepazīsimies, ka nav kur steigties,un tā tēta dzimšanas dienā arī iepazinās , tētis teica, es priecātos ja arī tavs draugs ierastos, pateicu draugam un tā braucām ciemos tēta dzimšanas dienā.
Sākumā draugs, teica, par ko es tavu tēti runāšu? Bija satraucies, bet jau pirmajā momentā atrada tēmas pa ko runāt:-Dbeigās pat runāt nevarēja beigt. :-D

Ar manu mammu vīrs iepazinās, kad nejauši uzskrējām mammai uz ielas. Ar tēti, kad man vajadzēja kaut kādas mantas pārvest un tētim bija attiecīgs transports.
Ar vīra vecākiem - bija pasākums tajā pilsētā, vīrs (toreiz draugs) nolēma, ka ir īstais laiks iepazīties. Spec. tika uzrīkotas pusdienas, lai mēs iepazītos. Drausmīgas pusdienas:D Jutos kā nopratināšanā + dabūju dzirdēt, ka man dūšīgāk jāēd, jo esmu par tievu:-|

Vīrs ar saviem vecākiem iepazīstināja ļooti agri, šķiet 3 randiņā. Teica, ka vēlās parādīt savas ģimenes mājas un iepazīstināt ar vecākiem. Biju traki nobijusies, jo nebiju tam vēl gatava. Viss bija forši, man patika viņa vecāki, viņiem es :) ar savu tēti iepazīstināju kamēr vēl tikai randiņojām, tētim vienmēr bijis svarīgi ar ko tiekos. Ar mammu iepazīstināju pa skype (jo nedzīvo lv), dzīvē tikās aptuveni pēc pusgada. :-)

Ar šī drauga vecākiem neesmu pazīstama un īsti vēl negribu, neesam tik ilgi kopā, bet ar vienu no bijušajiem arī atceros, ka bija tāda negaidītā tikšanās, kkur mēnesi bijām lkm kopā, varbūt pusotru un bija tā, ka mēs 2 nedēļas dzīvojāmies vienā mājā, ko viņam bija uz 2 nedēļām no darba piešķīruši un tad viņš vienā dienā pasaka, ka tipa vecvecāki atbrauks apskatīties to māju, neatceros, kāpēc viņiem interesēja :D Nu labi, es tā iedomājos toreiz moš teikt, lai ved mani mājās, bet nu nodomāju ok, tie jau tikai vecvecāki, nav tik traki.. Tad kkādā brīdī viņam viņi zvanīja, kad nezināja, kur braukt, un sanāk kkādas 10 minūtes pirms viņi atbrauca, no tā zvana uzzinājām ka ar vecvecākiem arī viņa vecāki izdomāja atbraukt un vēl arī brālis :D Nu neko, bēgt nebija vairs kur, tā nu iepazinos, nebiju gatava, bet bija forši, tā nepiespiesti, man šī reize patika labāk nekā tās, kad viss ļoti saplānots un jābrauc pie drauga vecākiem uz vakariņām uttt :D