Nesaprotu tās piespiedu dāvināšanas - ja negribas dāvināt, tad nevajag - lai tie radi, kas nesaņem dāvanas, runā, ko grib. Dāvināšanai ir jābūt kaut kam pozitīvam un priecīgam. Ja dāvanu pirkšana/taisīšana/dāvināšana nesagādā pozitīvas emocijas, bet gluzi pretēji - tas ir apgrūtinājums, nav vēlēšanās neko konkrētajam cilvēkam dāvināt - tad nevajag.
Mēs radiem mēdzam dāvināt vienu dāvanu uz ģimeni, kas parasti ir kaut kas ēdams/dzerams. Draugiem prasti ir mazas simboliskas dāvaniņas. Lielāks laika, naudas un darba ieguldījums parasti ir ģimenei, un ģimenes mums ir pietiekami lielas.
Trauku dāvināšanu neatbalstu, jo tur ļoti jāpazīst tad dāvanas saņēmējs. Man daudzi sadāvinātie trauki ir atdoti prom, jo nav manā gaumē, neiederas manās mājās, ir nepraktiski vai vienkārši negribu tādos servēt ēdienu. Varbūt tad labāk Rito/Stockman/u.c. dāvanu karte ar piezīmi, ka tā ir trauku iegādei...