Mani jau otro gadu vāja viens un tas pats murgs.
Priekšvēsture. Man bija māte, kura daudz slimoja un man vajadzēja aiz viņas visu laiku piekopt. Respektīvi es nevarēju kādu laiku ne strādāt, ne tikties dienas laikā ar meitenēm (jo pa dienu vajadzēja būt mājās lai iedotu viņai zāles), ne pa piektdienu aiziet uz kādu klubu (jo sestdienā māte ļoti agri cēlās). Nu un tā dzīve man bija viena liela elle. Vēlāk viņa nomira, bet jau otro gadu es redzu vienu un to pašu sapni. Tajā sapnī es redzu, kā māte ir atdzīvojusi (vai vispār nebija mirusi un es kaut ko sajaucu) un man atkal vajag aiz viņas kopt, dot zāles utt. Un atkal nav nekādas brīvības un atkal dzīve ir viena liela elle. Un es mēģinu pamosties, bet viss ir tik reāls. Kad beigu beigās es tomēr pamostos, man uznāk doma: „cik labi, ka tas bija tikai sapnis un, ka man vairs nevajag ne aiz viena kopt…”.
Vai jums arī ir kaut kādi murgi, kuri jums bieži sapņojas?
1073
