Nevajag dzīvē lauzīt galvu, kur un kā nu man iet un ko man tagad darīt, lai dzīvei būtu jēga.
Vajag piecelties un vienkārši dzīvot! izmantot iespējas, ko dzīve dod.. Tā dod daudz un dažādas iespējas. Nekad nav par vēlu darīt jebko (bet nu varbūt bērnus gan vajag dzemdēt jaunībā, bet tikai manas domas ;D). Kāds tad var būt lielais dzīves mērķis? Konkrēta summa? Konkrēts skaits istabu, pieci bērni, vīrs ar blondiem matiem uz zilām acīm, grāds pirms vārda, uzvārda?
Mans mērķis ir būt laimīgai. To arī cenšos piepildīt. Katru dienu. Mostos un visu dienu cenšos būt laimīga un ņemt visu, ko man dzīve dod. Nedomāju, ka tādā veidā dzīvi var nodzīvot nepareizi vai bezmērķīgi.
Iespējas pašas sāk nākt, ja tās pieņem. Nesanāk mācībās atrast jomu, kas patīk? Ej strādā. Apzinies, kas tev ir, kā tev nav, ko tu spēj un ko tu nespēj un atrodi darbu (atrast darbu nav grūti, vismaz iesākumā noteikti ne). Strādājot sapratīsi, vai patīk vai nepatīk, un varbūt pat atradīsi jomu, ko turpmāk gribēsi mācīties. Šis bija mans stāsts.
izmetu trīs gadus izglītībā, kas man nepatīk un nākotnei neder. Nu un? Strādāju, attīstos, eju pa dzīvi. Atradu savu jomu, kuru gribētu mācīties, tagad mēģinu izdomāt, kā savilkt finanses, lai to varētu darīt.