Vieni ieteiks psihiatru, citi neirologu, atkarīgs no tā kādas ir sūdzības, bet neviens tev neliedz aiziet pie abiem, lai saprastu, ar kuru tev pašai izveidosies labāka sadarbība.
Bet ja prātā nāk pašnāvnieciskas domas, tad viennozīmīgi ieteiktu doties pie psihiatra un šajā faktā vispār nav nekā apkaunojoša. Protams, visiem tas nav jāzina, bet tuvākie cilvēki to drīkst zināt, jo viņiem arī jāzin, ka šobrīd netiec ar pašreizējo veselības stāvokli. Cilvēks, kas salauž kāju, tak nemēģina to ārstēt ar ceļmallapu, vai ne? To pašu var teikt par dabīgajiem un nomierinošajiem līdzekļiem. Recepšu zāles nav smagā artilērija, bet gan medikamenti, kas pieejami ar ārsta recepti, lai cilvēki nenodarboties ar pašārstēšanu, bet gan to var uzraudzīt ārsts, kas mācījies 6 gadus un regulāri paaugstina savu kvalifikāciju. Datoru tak pati arī neskrūvēsi???