Xanax te patiesībā pāris šajā kontekstā interesantus (un nebūt ne nereālus) jautājumus aktualizējis...
nav īsti saprotama kur ir tā robeža kur sākas krāpšana. OK, fiziski izdrāzt kaimiņieni tiešām skaitīsies ka krāpšana. Bet ja vīrietim ir virtuālais sekss ar sieviete, tad tā arī ir krāpšana?
Šī ir sadaļa, par kuru droši vien nekādi citādi, kā vien savlaicīgi izrunājoties ar partneri nevar būt drošs (un patiesībā jau nevarēs būt 100% drošs arī pēc sarunas). Katram ir savas robežas, kas tiek uzskatīts par pienemamu/nepieņemamu, līūdz ar to - kur ir krāpšana un kur - nē.
Un ja vīrs pārgūļ ar citu vīrieti vai sieva pārguļ ar citu sieviete, tas arī skaitīsies ka krāpšana?
Man, personīgi, būtu daudz vieglāk pieņemt, ka vīrietis mani ir krāpis ar citu vīrieti, nekā ar citu sievieti. Kāpēc?? Ja tā ir cita sieviete, tad vienmēr paliek atklāts jautājums par to, ko es kā sieviete viņam nespēju dot tādu, ko spēja tā otra sieviete. Ja tas ir vīrietis - skaidrs, ka vienkārši nebiju īstais dzimums. Tur kaut kādi citādi instinkti vai novirzes darbojas.
Ja vīrietis pārguļ ar seksa robotu/lelli, tad kā šo te variantu skaitīt?
Par šo gadījumu jau arī droši vien katram savi secinājumi, bet kaut kādā veidā varētu vilkt paralēles ar virtuālo seksu. Man tas nav pieņemams, bet gan jau kādam citam ta ir norma. Tātad - atkal jau jāsaprot, kā uz to raugās partneris.