Dzīve bērnunamos

Un varu piekrists arī macaw par to, ka baigi kruti jau ir safilmēt un šausmināties. tikai pieļauju, ka ar skaistām atvainošanās runām no politiķa, kkādu likumu pārcilāšana "skata pēc", kas tā pat pie nekā nenovedīs vien atkal sanāks.

Otrkārt, lai cik tas nebūtu skumji, tad par šādu iestāžu aprūpētājiem/ arī slimnīcu sanitāriem , neiet sakarīgi cilvēki, jo alga ir niecīga un pašam cilvēkam arī nav jābūt baigi izglītotam.

Bērnunama audzinātājiem ir nepieciešama pedagoģiskā izglītība, tā nu gluži nav ka tur var iet strādāt jebkurš. Cits jautājums ir tas vai šiem audzinātājiem rūp bērnu nākotne un dzīves uzlabošana. Par smieklīgo atalgojumu, kam klāt nāk milzīga atbildība un morāls smagums, vieglāk ir iet atstrādāt tās stundas Maximā.

Es minēju aprūpētājus, ne padagogus. Un vairāk runāju tieši par to gadījumi VSAC "Rīga", kur mitinās ne tikai pamesti vai izņemti no ģimenes, bet arī smagi slimi. Un šiem smagi slimajiem ir aprūpētāji, kas nevienmēr ir adekvāti un izturās ar vislielāko pietāti.

Ar bērnu nama bērniem tieša saskare nav bijusi, taču atminos, ka 14 gadu vecumā kā vasaras darbiņā piehaltūrēju pie draudzenes vecākiem par palīgu viņiem piederošā atpūtas kompleksā. Vienā no vasaras nedēļām tur notika nometne bērnu nama bērniem (nezinu, no kura bērnu nama tie bija, kāds bija nometnes mērķis utt., tas jau bija daudzus gadus atpakaļ). Bet atmiņā iespiedies tas, ka trīs +/- mana vecuma meitenēm bija noskūtas galvas. Es biju pilnīgā neizpratnē, un tajā vecumā būdama, klusībā jau izdomāju, ka viņām visām ir vēzis. Bet man paskaidroja, ka tas ir utu dēļ - noskuj visus matus, lai nepielaistu tālāk. Jāatzīmē, ka "pretutu" smērītes un speciālas ķemmītes jau bija izgudrotas krietni pirms tam. Šī ir tāda lieta, kuru attiecībā uz šo tēmu laikam visu mūžu no prāta neizmetīšu.

Vai mediji informē par tiem labajiem darbiniekiem, vietām un tiem šausmīgajiem bērniem un viņu darbībām? Kaut kā nē, ne? Tāpēc tiešām ir šaurpierīgi visu vērtēt tikai no tā skatu punkta, kādu grib pavērst. Loģiski, ka izcels un kliegs par kaut kādiem pārkāpumiem, jo uz to tikai var panesties.

Ko? Nesapratu, kads sakars tam, ka bernunama X ir laba darbiniece A, ja bernunama Y ka prakse tiek izmantota bernu vesana pie psihiatriem bez vajadzibas, ediena basana ar varu mute un sisana? Vai tas, ka bernunama X ir laba darbiniece A un vispar tur viss ir forsi, vai tas kaut ka palidz bernunamam Y? Vai tas, ja bernunama Y bez sadistiskas vadibas un vienas sadistiskas audzinatajas ir laba, forsa otra audzinataja un iejutigas apkopejas - vai tas palidz berniem saja Y bernunama? Vispar kads sakars? Ja vardarbiba ir, tad ta ir. No konteksta nav nekas izcelts, par Jelgavas gadijumu neesi interesejusies, tas skaidrs. Neviens tagad neapsudz visus bernunamus un, manuprat, tiesam stulbi teikt, ka ta darbinieki ir mazizglitoti, es ta neuzskatu. Tikai tas, ka uz 100 vienaldzigiem darbiniekiem ir 10 labi darbinieki vai uz 100 sadistiskiem bernunamiem ir 10 labi bernunami - tas situaciju neuzlabo, nemaina un nekam nepalidz. Tapat, ja starp 100 vaditaju agresijas lekmem 10 lekmes ir kaut cik saprotamas (cik nu vardarbiba var but saprotami), parejas 90 lekmes tas neattaisno. Tapec es nesaprotu, par kadu " kopainu" , " sisanu vienos vartos" utt. vispar ir runa.
Es neatbalstu bezierunu ticesanu berniem, lai nesanak ka filma Jagten, bet uzskatu, ka pie signaliem ir javers uzmaniba un, kad jau nonak lidz tadam limenim, kad psihologi no malas sak celt trauksmi, tad acimredzot ir par ko.

petunijayyy, pirms ārdies, padomā, vai uztver domu, ko citi vēlas paust, vai tā ir tikai tava vēlme sabāzt pēc iespējas vairāk rēcīgas frāzes.

Ooo gribu to raidījumu noskatīties.
Es strādāju bērnu namā un uz psihoneiroloģisko slimnīcu bez iemesla nesūta. Viena meitene, kuru tur aizsūtīja nodarbojās ar sutenerismu un lietoja kokaīnu. Domāju būtu stulbi nelikties ne zinis un glaudīt viņai galvu, kas visas jaunās meitenes tikai pārdotas. Otrai bija nopietnas atkarības ar alkoholu, vēl joprojām ik pa laikam dzer, bet tagad vismaz mācās tehnikumā un atzīst to, ka slimnīca esot bijis kā cietums. Jūs nezināt tās meitenes, es sākumā arī nezināju, saskatīju viņās tikai bērnus, kas ir daudz cietuši, bet sarunās ar viņām, tu vienmēr kaut ko muldēsi un nesapratīsi, jo viņām vislabāk zināms un pie speciālistiem ar varu nevienu aizdabūt nevar. Tik maļam par to, ka jāapmeklē narkologs, psihiatrs vai vismaz psihologs un smilšu terapija, bet ne jau vainot visus pie savām problēmām. Visu laiku jāklausās, ka esam bomži, ka bardaks pats no sevis rodas un darbinieki bez maz vai ir apkalpojošais personāls. Alga ir 450, bet es nesūdzos, jo dzīvoklis man ir nācis ar vecāku atbalstu un es pati esmu augusi ģimenē, kur tēvs ir alkoholiķis un atceros cik grūti bija, kad nebija ko ģērbt, ēst mājās nebija pagatavots, vienmēr kājas slapjas un katru ziemu bronhīts. Tēvs teica, ka nākotnē būšu bomzis, bet tā vietā es gāju uz skolu un baidījos par neattaisnotiem kavējumiem, lai gan par tiem man nekāds brāziens nedraudēja, jo vecāki bija aizņemti ar savu attiecību problēmām. Gribēju strādāt ar šiem bērniem, lai iedvesmotu, ka neatkarīgi no tā, kas ir bijis, likteni nosakām mēs paši, bet reti, kurai interesē tava personīgā pieredze, ja nu tikai tas vai tev ir sekss un draugs?

Es strādāju bērnu namā un uz psihoneiroloģisko slimnīcu bez iemesla nesūta.

no pieredzes runājot, ticu, ka tas iemesls ir - nu kas var būt par labāku iemeslu vēl neizveidojušās stabilas psihes dažnedažādi satricinājumi (sauc kaut vai par histērijām etc) tieši tikpat dažādu apstākļu sakritību dēļ -, jo, ja tu neesi apmācīts psihiatrs vai māsa, nezini, kā to bērnu nomierināt vai kaut vai piesiet pie gultas, kamēr atlaiž. bet runa ir par to, kā jau intervijā ar psihiatru teiktajā, ka šos bērnus grib ārstēt ar medikamentiem, kas ir paredzēti pavisam citiem gadījumiem, tā vietā, lai vienkārši bērnunamā strādājošos speciālistus apmācītu, kā šajās situācijās reaģēt bez mediķu iejaukšanās. iespējams, šādas apmācības jau ir veiktas, es šeit nedeklarēju savu īsto un vienīgo taisnību, bet tā notiek. un tā nedrīkst notikt, kaut vai tāpēc, ka šie medikamenti tomēr nerisina problēmas sakni.

Esmu saskārusies ar bērnunama ikdienu. Nav tikai labie bērni un sliktās audzinātājas. Ir visādi. Uzskatu, ka problēma ir bērnunamu eksistence kā tāda. Bērniem jābūt vai nu audžuģimenē vai SOS ciematā, jo bērnunams neļauj attīstīties par normālu cilvēku. Realitāte ir darba dienas internātskolā, kur kontingents ir... lielisks. Kopā bērnunama bērni, bērni no soc riska ģimenēm un bērni ar vieglām atpalicībām. Un lai kā audzinātājas necenstos, viņas nevar visam baram izsekot līdzi. Daudz bērnu, pāris bezspēcīgas skolotājas. Un, jā, viņām nākas būt stingrām, lai viss neizietu no rāmjiem. Brīvdienās bērnunams. Tur viss ir nodrošināts. Nav jāpalīdz sagatavot maltīte, ne arī nomazgāt trauki. Izslaucīt istabu? Ir apkopēja. Tāpat daudz dāvina mantiņas, visādas biļetes. Normāliem bērniem aizbraukt uz akvaparku ir kaut kas īpašs, bērnunamā pateiks: ai,nekas īpašs, mēs jau visu laiku braucam. Šī bērnunama sistēma nodrošina pārticību, bet nerada pienākuma izjūtu un sapratni par cieņpilnām attiecībām. Bērni nesaprot, kas ir mīlestība, tāpēc naivi pieķeras cilvēkiem. Godīgi sakot, es pat nezinu, kā var izlabot bērnu, kas kādu laiku pavadījis bērnunamā. Vienīgais risinājums, ko redzu - bērniem nekad tur nenonākt.