Tas pats būtu ar olām, šampūniem un pilnīgi visu citu. Patērētājs pērk preci, jo viņš to lieto. Ja viņam ražotājs dod izvēlēties starp skaistu kastīti un neskaistu, bet videi draudzīgu - lielākā daļa izvēlēsies skaistāko.
Skaisto var dārgāk pārdot. Bet nepārnes te atbildību. Ja pircējs veikalā padomātu par to, ka šis šampūna iepakojums ir videi nedraudzīgs un izvēlētos pārstrādājamu, kas notiktu ar veikalu plauktiem? Tajos parādītos vairāk videi draudzīgu šampūnu, videi draudzīgos iepakojumos. Tas jau notiek, jo, paldies dievam, šis entuziastu bariņš pasaulē kļūst arvien lielāks. Tādā pozīcijā, kā Tu to noliec, sanāk, ka pircējs (Tevi pašu ieskaitot, jo piemērs nāk no Tevis), kas tērē savu naudu, ir idiots, kas pats nespēj izlemt, ko viņam vajag. Patiesībā spēj, bet negrib, jo tā ir ērtāk - nav jādomā. Tieši tāpēc tā ir pircēja atbildība. Kāpēc ražotājam neražot to skaisto kasti, ja to pērk vairāk, nekā pelēko? Ienākumi no tā mazināsies, jo pircējs aizies citur pirkt skaisto kasti, tāpēc to ražo - piesaista pircēju. Bet, ja pircēji paši pārstās izvēlēties skaisto kasti un ņems videi draudzīgo, ražotājs ātri sapratīs, ka nav jēgas to smuko iepakojumu ražot un šis iepakojums no plauktiem pazudīs, jo kur gan to likt, ja to nepērk? Tieši tāpēc, vainīgs ir nevis tas, kurš piedāvā izvēles iespējas, bet tas, kurš izvēlas.