2. novembra beztēma 2017. gads

Slimojot un gulšņājot būšu daļu dāvanu jau sarūpējusi, vismaz kas lietderīgs paveikts. Jāpaskatās, kas interesants Netflix, sen nav skatīts un rīt jau varēšu atgriezties apritē, precīzi uz piektdienu :)

Nu vot! Sapriecājos! Kolēģei dēls slims, man rīt tomēr darbs. :-D
Nu neko! Man pārāk laba oma, lai pat par to čortotos. :-P

Nu patīk man tas mans darbs - atnāk puikas uzzipāt futbolu, bet komandas iedala - bez maiciņām un ar maiciņām. ir kur acis piesiet. :-D:-P

Šokolī, pēc treniņa palīdzi muguriņas nomazgàt?:-D

Nu gan, čalis aizgāja patusēt, aiztusējās un viss, pasaules gals ir klāt. (t)

Peekaboo1 un misterija
Man te izskatās, ka abas esat iepinušās attiecībās ar puiša tipu, kas piedzied pilnas ausis par to, cik ļoti vēlas ģimeni, bērnus, bet patiesībā tādai pastāvībai nav pietiekami pieauguši, līdz ar to darbos tas viss aiziet ne tik smuki - gribas ik pa laikam norauties, gribas vēl patusēt, iedzert pār mēru un laist luni.
Karoč, ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. (e)
.
Peekaboo1
Ja esi savās mājās gatava dzīvot ar pieaugušu bērnu, tad lai jau iet tusēt. Ja Tev tas nav pieņemani, tad mans ieteikums ir šķirties un prasīt no puiša alimentus - pats maksās vai viņa vietā maksās valsts, ko pēc tam šam atvilks no pensijas (vai kā tur) - tā jau viņa izvēle. ;)
.
misterija
Nu, un ko Tu citu vari sagaidīt no bērna pieaugušā vecumā, kā vien agresīvu sms, jo mamma izdomāja atstāt viņu vienu pašu ar viņa alko problēmām. Ja puisis maksā alimentus par savu 'ražojumu', tad nav Tev jēgas no viņa izspiest vēl kādu citu saprātīgu darbību - ja nav bijis līdz šim, tad maz ticams, ka būs turpmāk. ;)

abas esat iepinušās attiecībās ar puiša tipu, kas piedzied pilnas ausis par to, cik ļoti vēlas ģimeni, bērnus, bet patiesībā tādai pastāvībai nav pietiekami pieauguši, līdz ar to darbos tas viss aiziet ne tik smuki

Nu un kā atfiltrēt tos, kuri tādi nav un kuri tiešām iesaistīties ģimenes dzīvē un atbalstīs, ja nav reālas pieredzes ar to? T.i. ja pārim nav kopīgu bērnu, kā tu vari būt droša, ka pēc pirmā kopīgā bērna piedzimšanas viņš nenovērsīsies no tevis un bērna?

Būtu labi, ja kaut ko maksātu, pa labam nevaram vienoties, bůs jāsniedz prasība. Viņš par neatdod manas iegādātās mēbeles, sadzīves lietas (ievācoties jaunajā mājā gandrīz visu jaunu iegādājos), + visam es maksāju remontam paņemto kredītu, vor, biju muļķe, bet es tiešām vēlējos skaistu, stipru ğimeni, cerēju, ka mums izdosies :(
Nesen viņš piedzēries zvana, un sāk visur mani vainot, dzēris mani pēc u.tt, es saprotu, nav tādi cilvēki jāňem galvā un neesmu nekur es vainīga, bůtu vēlējies salabt, bůtu runājis, nevis citu mājās vedis, bet es vairs nespēju viņa aizvainojumus un manis vainoşanu it visā uzklausīt.....atvainojos, ka jums viss šis jālasa, bet nedaudz vieglāk paliek

Un kā jùsu puiši reağētu, ja jůs divi vīriešu kārtas draugi uzaicinātu abus ar bērnu aizbraukt līdz viņiem, tā teikt kompāniju sastādīt? Lūk, mani uzaicināja ar bērnu pavizināties, lai nesēžu mājās, tiešām, bez slēptie nodomiem, pat bērna tēvam piezvanīju un izstāstīju (viņš neatceras) un šeit es esmu lielā m**** un vazaņķe viņa acīs.....Varbūt tiešām kaut ko sliktu izdarīju un to nesaredzu?

Dažam labam varētu arī muguriņu nosamazgāt. :-P

Daen
Pati divus tādus no savas dzīves aizfiltrēju plus atkosti daži jau pazīšanās sākumā. Palīdzēja intuīcija, kas brīdināja, ka kaut kas nav - tajā brīdī nemaz nebija jēgas no sevis izspiest, kas tad īsti ir tas, kas nav, pietika ar to kluso intuīcijas čukstu, kam pievērsu uzmanību.
.
Tagad ar laika distanci varu pateikt, ka abiem puišiem trūka īstas vēlmes izzināt mani kā personību, to, kas man ir vajadzīgs un ko no dzīves patiesi vēlos. Viņiem bija tā doma par ģimeni un bērniem un, viņuprāt, biju pietiekami laba, lai viņu sapni piepildītu, dziedāja pilnas ausis par laimīgu ģimenes dzīvi un ko tik vēl ne, bet... tai pašā laikā, viņiem neinteresēja, vai pati to tiešām ar viņiem vēlos. Viņuprāt, ja jau klausījos, ko viņi tur vāvuļo par to ģimeni un bērniem, tad vēlos.
.
Nesaku, ka nevēlos ģimeni. Bet, manuprāt, attiecības ir komandas darbs. :) Komandas darbs, kur abi ir līdzvērtīgi it visā, kur ar prieku abi iesaistās kopējos projektos. :) Ja ģimeni sāk uzskatīt par trulu pienākumu, par kuru pienākas 'atlīdzība' 2x mēnesī aiztusēties, tad, pardon, varbūt iztiekam bez ģimenes pienākumiem, ja tie ir tik smaga nasta? :-P

misterija
Sniedz vien to prasību par alimentiem. Un atstāj pārējo pagātnē - lai savāc tās mēbeles, ja nejēdz bez tām iztikt. :-P Un kontaktus samazini līdz minimumam - tikai tik, cik nepieciešams, un lai Tu sevi nesāpinātu. :)

Tagad ar laika distanci varu pateikt, ka abiem puišiem trūka īstas vēlmes izzināt mani kā personību, to, kas man ir vajadzīgs un ko no dzīves patiesi vēlos.

Tās, protams, tikai manas domas, bet uzskatu, ka tas nav rādītājs. Vīrietis var izzināt mani kā personību un iedziļināties manī, bet var gadīties, ka viņš nobīsies no 2 negulētām naktīm un 20 nomainītiem pamperiem un vienkārši aiztīsies kaut kur dzert.
*
Jā, es esmu no tiem cilvēkiem, kuriem šķiet, ka ģimene ir smaga nasta, tāpēc izvēlos neapgrūtināt ne citus, ne sevi. Es pat ticu, ka mans vīrs būtu lielisks tēvs, ja es ļoti iesaistītos ģimenes padarīšanās, bet es neesmu ģimenisks cilvēks, un attiecīgi es to nepavilktu, bet zinu, ka viņam vienam tas būtu par smagu.

Daen
Sevi jau nu noteikti nevajag piespiest uz bērniem, ja nav uz tiem luste. :)
.
Un vispār, kurš noteicis, ka ģimene ir ģimene tikai tad, ja tajā parādās pirmais mazulis? Ģimene ir tas, ko veido divi pieauguši cilvēki - ar vai bez bērniem - tā jau ir viņu izvēle. :) Turklāt bērni nav vienīgais kopīgais ģimenes veidotais projekts. :-P Redzamākais, jā, bet ne vienīgais. ;)

Ģimene ir tas, ko veido divi pieauguši cilvēki - ar vai bez bērniem - tā jau ir viņu izvēle.

Šim es ļoti piekrītu. Uzskatu, ka divi pieaugušie, kuri dzīvo harmoniskās attiecībās, ir daudz īstāka ģimene nekā "ģimene" ar bērniem, kurā vecāki šķīrušies.

Nevar jau gluži salīdzināt ģimeni, kāda tā ir diviem esot, un kāda ģimene, ja ir bērni. Tas gan nebija minēts piemērā, uzreiz par šķirtām ģimenēm, pat tad, nevar tā spriest kopumā. Tāda salīdzināšana ir nerentabla, ja nu vienīgi savu modeli var attaisnot nezin kāpēc, jo katrs tāpat dara, kā vēlas.

A kāpēc nevar tusēt, ja ir bērns?
Nu ok, nepadeva ziņu, to visu saprotu, bet te Nerātnās koments par to, ka iet tusēt.. nu un.

Tāpat gan kopā esošās, gan šķirtās ģimenes ir tik tik ļoti dažādas, ka tādi uzskati man liekas brīnīties, kur sēž iekšējie monstri, lai tik klaji vērtētu.

Daen
Vai dzīvo kopā destruktīvās attiecībās, kur iesaistītas atkarības vai/un vardarbība - nu, tā arī nav ģimene pa īstam, kaut kāds, nezinu, 'ģimenes izstrādājums', surogāts.

Peekaboo1 situācijā, manuprāt, vispār jāsāk ir ar to, ka jāsaprot, par ko ir cepiens.
1) Nepadeva ziņu, ka kavēsies?
2) Necēla telefonu?
3) Nebija laicīgi mājās?
4) Tusēja bez Peekaboo1?
5) Tusēja ar cilvēkiem, kuri nepatīk Peekaboo1?
6) Nepalīdzēja tikt galā ar bērnu?
7) Nepavadīja laiku kopā ar ģimeni?
8) Tērēja naudu nelietderīgi?
Kāds tad īsti ir cepiens? Zinu, ka manā gadījumā cepiens būtu par 2) un varbūt arī par 5), bet atkarībā no tā, par kuru tieši faktu ir cepiens, ir jādomā rīcības plāns, nevis jācepas cepšanās pēc.