Vienā diskusijā pamanīju, ka daudzas ir/plāno redzējušas/redzēt "Klūgu mūku", tad nu es vakar biju. Gribētos dzirdēt citu iespaidus, pārdomas, kopējo sajūtu, skatoties šo izrādi. Otrs - kaut kā šodien nejauši nonācu līdz "Liec Dievam pasmieties" un domāju - varbūt ir vērts tomēr aiziet?
Uzrunā mazliet tāpēc, ka Rēzija Kalniņa ir režisore un kaut kā liekas, ka Kalniņš superīgus bērnus ir uzaudzinājis un jābūt gan jau, kam tiešām labam. Protams, katrs mēs esam tikai cilvēks un tas, ka cilvēks "labs", nenozīmē, ka gaume un skatījums uz lietām vienāds vai pat līdzīgs.
Ko varētu pateikt par "Liec Dievam pasmieties" īsumā tās, kuras redzējušas - man neredzējušai? Nu kādi iespaidi?
2829
