Šoreiz es tā "SLIKTĀ"!

Jaa!
Man arii tas neskjiet pienjemami, bet nu vinjsh nepaartraukti dievojaas ka tur nu tieshaam nekas vairaak par draudziibu nav & vinjsh esot pieaudzis viirietis un speej atskjirt draudziibu no attieciibaam. :-D
Es tieshaam censhos saprast & pienjemt jo es to cilveeku miilu , bet ja mees nebuutu nesen ievaakushies kopaa es laikam vinju pamestu. Buutu saapiigi , bet labaak atrast kaadu ar kuru man domas saskan tajaa zinjaa, ka ar bijushajiem nav ko njemties.
Bet nu tagad es esmu strupceljaa .
Redzees kaa buus, visticamaak attieciibas beigsies . Taa ir kaa bumba ar laika degli.
Es vinjam uzticos un zinu ka vinjsh mani nekraaps, bet man vienkaarshi tik tuva draudziba ar bijusho nav pienjemama.

Ticu draudzībai starp vīrieti un sievieti, tāpēc, ka pašai ir tikai viena laba draudzene un visi pārējie draugi - vīrieši. Manam draugam ir draudzenes sievietes, kuras esmu iepazinusi, tāpēc man nav nekādu aizdomu arī tad, ja zinu, ka viņi kaut kur aiziet divatā, tieši tāpat kā arī draugs ir iepazinies ar maniem vīrieškārtas draugiem un neceļ traci tad, ja aizeju ar kādu no viņiem papusdienot vai iedzert pa dzērienam. Man visa tā lielā brēkas taisīšana un vēlme aizliegt savam vīrietim tikties ar sievieti, kura ir draudzene jau n-tos gadus, liekas smieklīga, jo, ja tas vīrietis gribēs krāpt un iet pa kreisi, tad tik un tā to izdarīs un ne jau sievietes histērija un aizliegumi tikties ar labāko draudzeni, tur kaut ko mainīs. Bet nu labi, tā esmu es... Man vispār tas liekas egoistiski un stulbi, ka sieviete, ienākot vīrieša dzīvē, domā, ka viņai ir tiesības aizliegt vīrietim tikties un komunicēt ar cilvēkiem, kuri ir viņa labākie draugi! Nu un, ka tie draugi ir sievietes? Vai tiešām sievietēm jādraudzējas tikai ar sievietēm un vīriešiem ar vīriešiem? Tāpat nesaprotu kāpēc autorei vajadzētu atkāpties! Sasodīts, viņi ir draugi 10 gadus! Ja būtu gribējuši pārgulēt, tad jau sen to būtu izdarījuši! Bet kāpēc ir jāpieliek punkts 10 gadus (un tie nav 10 mēneši, bet gadi!) ilgai draudzībai, tikai tāpēc, ka jaunā draudzene netiek galā ar saviem tarakāniem? Man pašai dzīvē pierādījies tas, ka attiecības nereti nāk un iet, bet draugi, ja tie patiešām ir īsti draugi, paliek. Man personīgi būtu ārkārtīgi sāpīgi un skumji zaudēt sev tuvu, dārgu draugu tikai tāpēc, ka viņš nav pareizā dzimuma.

Zinu pavisam droši, ka neviena draudzene man nemēģinātu uzmākties.

Kopš vienreiz izrādījās, ka mana istabas biedrene ir manī iemēlējusies, es vairs par šo nekad nebūsu droša :-D

Es līdz galam neticu vīrieša un sievietes tik tuvai draudzībai. Nu lai regulāri tiktos divatā utt. Ja kompānijā un četratā, tad jā. Un tā meitene taču tevi nepazīst, viņai tu esi svešiniece, kura regulāri kontaktējas un tiekas ar viņas mīļoto. Jā, godīgi, arī es nebūtu apmierināta. Jo ja ne tev, tad vīrietim varētu pamainīties jūtas, īpaši, kad sastrīdētos ar meiteni un tad tu tā labiņā, kura viņa pusē. Jo tas, kas draudzībā ir ok, attiecībās ir citādi. Man nu toč nevajag, lai manam vīrietim ir draudzene uzklausītāja. Jeb uzskata, ka var kačāt pravas, jo 10 gadus draudzējas. Man vienai draudzenei parādijās puisis, kuram bija draudzene ilgus gadus(ne romantiskā ziņā), kad viņi sastrīdējās, tā meitene puisi aizstāvēja un noskaņoja pret viņa dāmu, kāda nu viņa slikta, kā tā skandalē, ja reāli nezināja abu pušu stāstus un vēl domāja, ka ir tiesības mācīt viņa dāmu, jo viņa ir ilgāk, bet nekā tur nesanāca. Man draudzene ar raksturiņu, ātri nolika pie vietas un vairs nekādas śitās līsšanas vidū, jo es jau 10 gadus, nenotiek. Lai kačā pravas citur :-D

Gribēju vēl piebilst, ka mans komentārs nebija domāts kā uzbrauciens kādai, bet tīri manas domas šajā jautājumā. Zinu, ka izklausījos mazliet agresīvi noskaņota, bet tās ir emocijas, jo šis jautājums man ir sāpīgs. Pašai bija viens ļoti labs draugs. Goda vārds, tik labu draugu varētu novēlēt katram. Bijām labākie draugi 8 gadus. Kas tik kopā netika darīts! Tādi piedzīvojumi, trakas idejas, garas sarunas... Bijām pat reibuma stāvoklī viens pie otra palikuši pa nakti, gulējuši vienā gultā, taču nekad, patiešām nekad, nekas vairāk par draudzīgu apskāvienu starp mums nebija, jo jau pašā iepazīšanās sākumā sapratām, ka viens otru uztveram tā, kā brālis uztvertu māsu un otrādāk. Mūsu draudzība beidzās, kad viņam parādījās draudzene, kura nepieņēma mūsu draudzību un, protams, arī mani. Piedāvājumu tikties un iepazīties vai arī kaut kur aiziet visiem kopā (man arī tolaik bija draugs), kategoriski noraidīja. Tā arī beidzās mana skaistā draudzība. Pēc gada viņi izšķīrās... Sākumā centāmies ar puisi draudzību atjaunot, jo ticēju, ka izdosies, bet tā gada laikā ļoti daudz kas bija mainījies, tāpēc likās, ka esam viens otram sveši cilvēki. Pat grūti noticēt, ka reiz ar to cilvēku dalījos visintīmākajos noslēpumos, pārdzīvojumos, bet tagad... tagad viens vienīgs "Apsveicu!", kuru katru gadu nosūtam viens tram dzimšanas dienā, ir tas, kas palicis pāri no tās draudzības, kura manā atmiņā visu mūžu paliks kā skaistākā un patiesākā, kāda jebkad bijusi.

Nightsky
Bet, neesi iedomājusies, ka savas medrošības dēļ tava draudzene no mušas uzpūta ziloni un tā kā viņa ir tava draudzene Tu rīkojies identiski? Tas ir, ieklausoties tikai vienas puses stāstā.
Draugi ar "stāžu" visbiežāk nav tikai draugi. Viņi ir iepazinuši dzīvi kopā, kopā auguši un attīstījušies. Kā nebioloģiski brāļi un māsas. Mana ģimene konkrētajam pusim daudz dzīvē palīdzēja, jo kā nepalīdzēsi kādam, kurš uzaudzis tavā acu priekšā? Un, viņš aizvien, mūsu ģimenē ir cienīts un mīlēts. Un mana attieksme pret viņu ir ne mazāk, ne vairāk kā pret pusmāsu un pusbrāli.
Ir reizes, kurās ir pamats greizsirdībai un ir reizes, kurās greizsirdība ir tikai akluma pazīme - pašpārliecības trūkums, bailes, slimīgs privātīpašnieciskums. Norakstīt cilvēku, kurš eksistē, pat nedodot iespēju satikties, ir aplami, bezatbildīgi un muļķīgi.
Tajā pat laikā, kā jau es teicu - draugi ir draugi uz mūžu. Gan jau ar vecumu "mūžīgi greizsirdīgajām" atvērsies acis un sirds kļūs plašāka.

Nē, es nelīdu vidū un viņas puisi nemāciju un nenoskaņoju pret. Arī tur nebija runa par greizsirdību, viņa nebij greizsirdīga, bet ka tā otra domāja, ka viņai ir kaut kādas lielākas tiesības un vēl var līst vidū, jo ta ir draugi ilgāk kā viņu attiecības. Tas ir tik nepareizi. Draudzība ta draudzība, bet romantiskajās attiecībās, lai nelien un necenšas parādīt, ka ir kaut kāda pirmā vījole, jo draudzējas 10 gadus. Ne manu vīrieti kaut kāda smilśkastes druška mācīs un uzskatīs, ka ir kādas tiesības vairāk kā man, nedz mani bērnības draugi būs pirmie. Mūsu attiecības ir mūsu un pārējie, lai nenosaka kā nu būs un ka ienākot viens otra dzīvē nekas nemainīsies. Arī draugu pozīcijas pamainas. Viņi vairs nav galvenie.

Es vel iedomājos tādu domu, ka varbūt puiša attieksme pret tevi ir labāka, nekā pret to meiteni un tāpēc meitene ceļ brēku un ir greizsirdīga :) Galu galā, tu to redzi no sava skatu punkta, bet meitene no sava. Bet, jā, arī es neticu īsti draudzībai starp puisi un meiteni. Uzskatu, ka zem tā tāpat slēpjas kaut kas vairāk. Arī pašai ir bijusi līdzīga pieredze, kad labs draugs dzērumā jau dziedāja citu dziesmu. Tāpēc nevajag abiem ar to puisi nostāties pret meiteni, it kā viņa būtu fūrija bez pamata vai nenormālā. Es tavā vietā tiešām padomātu, kāda ir drauga attieksme pret to meiteni :)

Nesaprotu, ka otram pieaugusam cilvekam var kaut ko aizliegt.
Manas draugam ir salidzinosi daudz sieviesu dzimtes draudzenes, tapat ka man viriesu. Mums ar to nav nekadu problemu.. Ja kadreiz man nesanak laiks, lai iet un tiekas ar ko vien velas. Ja gribes nokrapt, atradis veidu un tas, ka kads kaut ko aizliegs vai pieprasis, situaciju neuzlabos.
Saja gadijuma ari ieteiktu kopigas izklaides, lai gan dazus tarakanus neizarstet.. (t)

Situācijas ir dažādas. Es tikai uzdevu retorisku jautājumu. Iepriekš jau paudu savus uzskatus.
Tā ir ļoti smalka robeža - uzstāt būt pirmajai un būt labam draugam. Drauga pienākums ir kritiski izvērtēt situāciju un paust savu viedokli, ja to jautā. Ja tiešā veidā notiek kūdīšana, tad pilnīgi iespējams pati desmitgade nemaz nebija tik vienaldzīga. Pastāv arī tikai "draudzīga" greizsirdība. Kas, protams, neko labu par cilvēku neliecina. :D
Jebkurā gadījumā, puiša draugus labāk būtu pieņemt. Draugiem dzimuma nav. Vismaz, manā pieredzē.

Fiore, daudz +++ Tavam viedoklim!

10 gadu laikā mēs jau būtu sapratuši, ka romantisko jūtu mums ir vai nav!!

Tas galīgi nav arguments. :-D
Ja tā nopietni, nē, tādu draudzību nebūtu, kā tu vai latte aprakstījušas. Ne tāpēc, ka man būtu nenormāla greizsirdība, bet es gribētu būt tuvākais cilvēks, arī no tāda skatu punkta kā pretējais dzimums. Tas tomēr ir citādāk, klāstīt kaut kādas lietas čomam vai sievietes gadījumā meiteņu draudzenei vai tomēr no pretējā dzimuma, sīki un smalki ko tad sastrādājis. Tāpat čomi ar čomiem vīriešiem to dara citādāk. Attiecības ir jāveido mums, ne vienmēr jābūt kādam trešajam, kurš rēgojas katra staba galā. Saprotams, ka draudzība bija ilga pirms tam, bet, ja jau tas draugs (vienkārši draugs!) ir tik svarīgs, nu tā patiešām, ne melojot, tad atkāptos nost, dotu telpu, laiku, lai viņiem viss nostabilizējas, saprot un izveido pamatu paši savām attiecībām, jo, ja nav melošanas par to vai kaut kur zemapziņā apslēptas patikšanas, tad būtu nelietīgi ''traucēt'' viņam izveidot attiecības, sakārtot dzīvo, veidot ģimeni un visu pārējo, jo ne jau to iegūs viņš ar tevi. Tāds nedaudz suns uz siena kaudzes princips. Tāpat katram ir sava pagātne, no kā veidojušies uzskati, kas varbūt tai sievietei ir, ko diez vai jau kāds zina te. Tāpēc vai nu tikties ietu četratā, ja tas tāds dzīvības un nāves jautājums šobrīd, vai arī ļautu lai ar ilgāku laiku rodas kādas situācijas, kur varbūt tās domas mainītos, bet nekādi gājieni, ka es taču vīrietim 10 gadus kaklasaitē turos, turpināsim tikpat intensīvi, neko nemainīšu, jo kaut kādi principi, motīvi, netiktu veikti. Situācija vienkārši ir mainījusies. Un ja jau tā draudzība tik tīra, īsta, ilga, patiesa un visādi citādi, tad arī pēc mierīgāka, retākas tikšanās un klusuma posma, nekas tai nenotiks, ja kafijošanas un pleca, uz kura paraudāt vietā, tas tiks samazināts līdz kādreiz svētku kopā sanākšanām, piemēram.

Man kaut kā šķiet, ka pirmos mēnešus visur gribas iet kopā, būt ar savu otro pusīti, bet te sievietei izrādās, ka jādalās. Ja iepriekš šādas pieredzes nav, ir saprotams, ka viņa var būt atturīga un neskriet draudzēties. Ja ir pieredze, varbūt ir lielāka izpratne kā te citām meitenēm, ko no tādas situācijas gaidīt, šobrīd sanāk, ka ieņem aizsardzības pozīciju.
Man arī ir draugi vīrieši, bet ne ar vienu neizeju tik bieži kā reizi nedēļā, pat ar draudzenēm tik bieži reizēm nesanāk tikties, jo ikdiena skrējienā.
Cilvēki tomēr dažādi, ja vīrietis izvēlas sievieti, kura nespēj pieņemt šādu draudzību, tad nevar jau spiest otru cilvēku mainīties, vai nu kāds pielāgojas vai kādai no draudzībām jāpieliek punkts. Ne visos gadījumos visas iesaistītās puses var būt laimīgas.

Stulba situācija, es parasti jau attiecību sākumā nostādu fakta priekšā, ka man ir labākais draugs vīrietis. Manam draugam arī ir laba draudzene meitene, neuztrauc, kaut gan esmu greizsirdīga. Mani uztraukti, ja tā būtu bijusī, bet ja vienkārši no laika gala ir draugi, tad galīgi neiepsringstu.

Ne tikai mēnešus, ko arī gribēju pasniegt, ka šīs robežas tomēr ir dažādas un tās mēdz izplūst. Tāpēc, vismaz es, attiecības, ģimenes veidošanu un visu to, vērtēju par svarīgāku punktu, ne draudzību, ar kuru to ģimenes dzīvi jau neuzbūvēt. Tas nenozīmē, ka tagad draudzību izmestu miskastē, bet prioritātes ir prioritātes katram, kur nu ar kaut ko ir jāpiebremzē un būtu man dīvaini, ja šeit tās būtu attiecības.

Man arī vairāk tas uzskats kā duuja, par to, ka MAN dzīvē prioritāte ir ģimenes veidošana ne draudzība. Jā, abi ir svarīgi, bet pastumt malā kafijošanu katru nedēļu ar draudzeni, kuru attiecības, ģimene, bērni, vecumdienas utt.utt. nebūs, nešķiet nekas tik traks. Ja akurāt, lai saglabātu draudzību, ir jātiekas tieši divatā, tad skaidrs, ka meitenei, kurai uzskati atšķiras , var tas nepatikt.

Esmu bijusi tādā situācijā-Tavā pozīcijā. Man ir divi labākie draugi, viņi ir vīrieši, esam draugi jau no mazām dienām, vairāk kā 25 gadus un esmu neskaitāmas reizes piedzīvojusi, kā viņu draudzenes, līgavas, īslaicīgi sakari ir neapmierinātas ar mani, neieredz mani, ir greizsirdīgas. Sākumā, sen atpakaļ centos būt jauka, likt saprast, ka mēs esam tikai draugi, ka viņam nav iemesla būt greizsirdīgām, justies apdraudētām, tagad jau ilgu laiku man ir vienalga, ko visas jaunkundzes domā, patīku es viņām vai nē, fakts ir tāds, ka viņām ar mani ir jāsamierinās.
Tas pats arī otrādi, es nebūtu kopā ar vīrieti, kuram būtu iebildumi pret šo draudzību, tas būtu tāpat kā būt ar kādu, kas grib, lai atsakos no savas ģimenes. Tas nenotiks.

Lasu un briinos,kur sievietes tagad ir palikushas tik neuzticiigas un nedroshas par sevi un savaam attieciibaam.Bet varbuut tas ieksheejais miers,uzticiiba un paarlieciiba par sevi naak tikai ar gadiem.Lai gan neesmu tik veca ( 28 gadi),tomeer pret daudzaam lietaam izturos pavisam savaadaak.Arii peec dabas esmu greizsirdiiga,arii ir bijushi gadiijumi,kad man nepatiik kaa mans viirs kontakteejas ar savu pirmo sievu.Tachu es nekad neesmu aizliegusi saviem bijushajiem vai viiram konakteeeties ar kaadu noteiktu personu.Tas nav pareizi,ierobezhot otru cilveeku.Viniem pashiem ir galva uz pleciem.Ja viirietis zin,ka vina otrai pusiitei kaut kas nepatiik,vinjs pats ko mainiis.Un izdariis taa,lai visi buutu apmierinaati.Nu vismaz taa ir jaadara normaali domaajosham un miilosham viiriietim.Bet arii sievietei ir jaauzticas savam viirietim,negrauzhot vinja smadzenes par niekiem.Nu ja ir tavam viirietim draugs-sieviete,iepaziisties ar vinju.Nav jau jaakluust labaakajaam draudzeneem,bet iepaziities vajag.Viena meitene te mineeja,ka vinas draugs draudzeejas ar bijusho un vinas gimeni,pirms uzstaadiit vinam kaadus ultimaatus-iepaziisties ar viniem visiem,paveero no malas.Varbuut tas velns nav tik melns,kaa vinju maalee.Kas zin,varbuut naakotnee visi buusiet labaakie draugi.;-)Un vispaar sievietes biezhi vien atrod probleemu kur taas nav,un vaina ir tajaa,ka mees biezhi vien neprotam komuniceet ar muusu otrajaam pusiiteem.Mums daudzaam ir jaaiemaacaas vienkaarshi izrunaat muusu reizes,paardziivojumus ar muusu viirieshiem.:-)

Am kāds sakars te brīnīties ? Par to, ka dažas atbild, ka negribētu, lai viņām ir tāda situācija kā posta autorei? Kur te kāda rakstīja, ka aizliedz tikties ar kādu? Te jau izsaka viedokli par situāciju. Nesaprotu, kāpēc nu vienmēr ierodas kāda pašpārliecinātības sludinātāja, padarot visas par nepieaugušām greizsirdīgajām. Es vīram nekad neesmu aizliegusi tikties ar kādu. Viņam pat prātā neienāktu katru nedēļu kafijot ar citu, jo kopā cēla smilšu pilis. Bet ja nu uzrastos tāda, man nepatiktu, bet ko un kā darīt , viņa izvēle un kā reaģēt mana. Es saprotu, ka lielākās sieviešu bailes ir tikt nosauktai par greizsirdīgu, histēriķi, bet nu...

Man izteikti besij greizsirdīgi cilvēki . Tjipa , ja esi attiecībās , tad ar pretējo dzimumu vairs nevar komunicēt ?! wtf (t) Tik bērnišķīgi .