Ká lai sevi nomierina?

Ko lai es daru sádá situacijá?

Get your shit together.

Pārsliņas ieteikums nederēs.
Ja šis ir nopietns ieraksts, iesaku aiziet pie psihiatra parunāties.
Ija Cimdiņa

@Pārsliņa
Smieklígi, smieklígi :-D

samanta__23067 ir nopietns ieraksts, páris dienas atpakal vispar bija váks :/

Ja tas ir ilgstoši, tad ieteiktu aiziet pie speciālista parunāties. Bet, ja tas pirmo reizi, tad organisms kairinājuma rezultātā noreaģēja šādi.
Man palīdz dziļās elpošanas vingrinājumi, zinu, ka stresa situācijā smadzenēm mazāk tiek skābeklis, attiecīgi vienmēr atceros dziļi elpot, skaitīt līdz 10-20, lēnām.

@ledussirds , tas ir ilgstosi, es censos pati par visu nedomat, bet tas ari nepalidz. Uztraukums ir bez maz vai katru mílu bridi, un gimenes atbalsts nepalidz, visu ko pasaka ir, lai nemegina par to domat :D

Man ir grúti sevi savaldít. Sirds sak sisties ljoti átri, elpa trukst, galva reibst, un to visu tikai pasliktina kad uztraucos.

Veģetatīvā distonija, kas tad cits.

gimenes atbalsts nepalidz, visu ko pasaka ir, lai nemegina par to domat

Nu šis ir nepareizi, ja par problēmu nedomā, tā jau nekur nepazūd, bieži aug tikai lielāka.
Pirms doties pie speciālista vajag priekš sevis saprast kas ir tās lietas, kas tevi visu laiku uztrauc, būs vieglāk par to runāt.
Man pašai ir VD, simptomi līdzīgi

Sirds sak sisties ljoti átri, elpa trukst, galva reibst, un to visu tikai pasliktina kad uztraucos

, es zinu kādos purvos manas domas mani var ievilkt un nu jau esmu iemācījusies veidus, kā no tām tikt prom, bet tas katram ir individuāli.
Iesaku aiziet pie speciālista.

Nervostrong- neks dižs nav, bet, ja lieto kādu laiku, drusku palīdz. Protams, jāsaudzē sevi un jācenšas maksimāli izvairīties no apstākļiem un cilvēkiem, kas Tevi kaitina.

Izklausās pēc nelielas panikas lēkmes

Joga ir forša lieta, ieslēdz youtube un seko līdzi darbībām. Tam gan vajag vēlēšanos :)
Ar agresiju gan man problēmu nav, bet arī pēc dabas esmu ļoti jūtīga, bija arī visas galvas reibšanas, sirdsklauves no emocionāliem triecieniem utt. Kļuvu daudz nosvērtāka, normālāka pēc tam, kad sāku interesēties par citu problēmām- gan pagātnes notikumiem, piemēram, daudz dokumentālo filmu kādos apstākļos cilvēki dzīvoja Aušvicā, kara filmas, tāpat izglītojoties kādos apstākļos dzīvo nabadzīgie cilvēki citās pasaules malās. Un tad kaut kā pasaules redzējums mainās, ka tādas lietas kā strīdi tāds sīkums vien liekas, jo tas viss tiešām ir nieks salīdzinot ar to, kam ir jāiet cauri lielai daļai cilvēces ;)
Nevajadzēja man nekādus speciālistus, lai es lietas uztvertu vieglāk un mana nervu sistēma, kas bieži vien izraisīja dažādas fiziskas reakcijas, kļūtu stabila. Bet varbūt vienkārši uz vecumu (26) sāku kļūt viedāka.

Man bija gan panikas lēkme ar ātro izsaukšanu, gan no vienas speciālista vizītes uzstādīta veģetatīvās distonijas diagnoze, tā ka esmu piemērs tam, ka ar pasaules redzējuma mainīšanu ir pietiekami bez jebkādām zālēm un psihoterapijas seansiem. Jā, ja nomirst tuvs cilvēks, tā tiešām ir objektīvi liela traģēdija priekš indivīda un man var atkal sākties galvas reiboņi u.c., bet pārējais... no pārāk labas dzīves psihojam par lietām, kas no malas skatoties tomēr ir smieklīgas, atvainojos.

Labs veids, kā panikas lēkmes laikā atgūt kontroli pār sevi, ir sākt dziļi vienmērīgi elpot un skaitīt nepareizā secībā skaitļus, piemēram, 1, 2, 3, 6, 8, 4, 11. Un tad censties to atkārtot vairākas reizes. Smadzenes koncentrējas uz sekvences ievērošanu un panika izzūd. Reāli strādā.

Man arī reizēm uznāca tādi brīži, kad nervi gāja pa gaisu. Un tas bija visai bieži, kamēr sapratu, ka

no pārāk labas dzīves psihojam par lietām, kas no malas skatoties tomēr ir smieklīgas

Tiklīdz sev iestāstīju, ka uztraucos un bendēju nervus nieku dēļ, palika daudz vieglāk dzīvot.

Man ieteikums nederēs, jo?.. Paškontrole, darbs ar sevi - getting your shit together. Tas nav smieklīgi, tāpat kā pieaugušu cilvēku bērnišķīgās histērijas nav smieklīgas. Es zinu cilvēkus, kuri nespēj savākties, jo nepieņem elementāru lietu - tas ir pašu galvā un neviens cits par tādām lēkmēm nav atbildīgs, attiecīgi neviens cits nevar no tām atbrīvot Tevi. Ja ir nepieciešams koučs, psihologs, dzīves vadonis, to iesaku meklēt citur, ne šeit, bet kamēr nesāksi strādāt pati ar sevi, nekas nemainīsies. Pati teici - kaut kā savācos, savaldījos. Tātad tu vari.

Nederēs visos gadījumos, jo tādas Tevis minētās bērnišķīgās histērijas (kuras lieki ar sarkasmu sauc) var būt arī simptomi dažādām kaitēm vai ieilgušu traucējumu rezultāts. Jo var pienākt reize, kad nesanāks kaut kā sevi savaldīt.
Minētie simptomi, jā, ir kā pie VD, ir ieteiktas labas metodes, kā tikt galā.
šie

sasitu pudeli, un gribeju spogulus dauzít, bet kautká savaldiju sevi. Pats mazakais niecins kas ir, man uzreiz ir asaras acís.

gan nav!
Tāpēc iesaku aiziet pie speciālista.

@althea man arī bija domas par jogu, bet kautkā grūti sevi motivēt uz to tagad, nu uz zāli eju regulāri katru dienu, izlaižu 6dienas darba dēļ, jo vēlu atnāku mājās. Protams ka ir sīkums, bet kad mēģini aizmirst pagātni un mīļā draudzene visu situāciju pasliktina, tad nomierinaties nav iespējams

@nikola stulbs jautājums, bet tas zāles ir pieejamas visur? Un ap cik viņas apmēram maksā?

@pārsliņa tas ir tikai uz īsu laiku. Pēc laiciņa, atgriežas viss atpakaļ. Protams manis pašas vaina vien ir. Ar mammu sanāca runāt šodien, prasa kāpēc es esmu tik agresīva pēdējā laikā, kāpēc viss mani tik ātri uzvelkot. Paskaidrot arī nevaru, jo īsti atbilde tam nav

@samanta__23067 man augustā palika 17, bet tas iepējams pat faktu nemaina. Mani arī nomāc jautājums, kas būs tad, ja sevi nesavākšu, kas būs tas ko es izdarīšu. Māsa kādu laiciņu atpakaļ minēja un prasīja vai man VD esot. Nebija ne mazākā nojausma kas tas ir, devu Googlei priekšroku, palasīju, daži punkti sakrita. Kad lasīju atkal šodien, ir viss.