Ceļu kvalitātes tēmai sanāk pieskarties neizbēgami - tad ja iet runa par kaut kādu attīstību satiksmes veicināšanā, infrastruktūrā utt tml. Takā kvalitāte atkarīga no materiāliem un tehnoloģijas, tad šajā jautājumā nezcik gadu laikā(pat desmitiem gadu) ceļu būves progress tiek turēts uz vietas un tīši bremzēts, neieviešot tehnoloģijas un materiālus lai ceļi nebūtu uz dažiem gadiem, lai būtu retāk un vieglāk labojami. Tiek stāvēts uz vietas, darīts tas, lai ceļos nebūtu jāiegulda sākumā pamats, tikai pēc tam lai tajā regulāri būtu jāiegulda, kā jau vienmēr atmasgāšanas shēmas utt nekas vairāk.
Jo Latvijā cik zināms neviens pats lielceļš pēc tādiem standartiem, kā piemēram Vācijā u.c attistītajās valstīs nav ticis izbūvēts, par pierādījumu tam, kad ir jāuztaisa labs ceļš, kad var taisīt nākošos jaunus, kā arī labot un uzlabot vecos pa to laiku. Nevis no otra gala - lielāko daļu pielabojot sliktos un spiesti nākt atpakaļ pie nesen izbūvētajiem, kuriem žēloti līdzekļi - nu pilnīgs murgs...un ne būvnieki pie tā vainīgi, kā tiek paredzēts izbūvēt, bet kas tiek padots, kā paredzēts izbūvei(auto vadītāji tād sanāk paredz kādam jābūt asfaltam??? :-D). Īsumā tas - kvalitatīvais ceļš ilgmūžībai, neplaisājoš, nestaigājoš, neiezēdoš utt - neviens nav līdis ar acīm iekšā, bet ir asfalta kārta, apakšā dzelzsbetons vai betons u,tml, un tālāk nāk visas apakškārtas, pirms asfalta cietā kārta, blietēta grants, smiltis, u,c, kas vis pie mums LV gan vienmēr tiek izmantotas jau, kā pirmās un vienīgās zem asfalta kārtas, kas arī pieļauj ceļa plešanos, plaisas, sēšanos, bedres, staigāšanu utt visus defektus, tikai laika jautājums.