Suns dzīvoklī

Taksis mums ir kaimiņos - nu baaaaigi skaļš, rej uz katru, kas paiet garām mājai :D

Ar kaķiem, lūdzu, arī uzmanīgi. Lai nesanāk tā, ka bērns to kaķi murcīs un burzīs un kaķis pretosies skrāpējot un lecot virsū un beigās tiks izlikts no mājas, jo vecāki grib bērnam dzīvu spēļmantiņu. Dzīvnieks NAV spēļmantiņa. Man vispār ļoti nepatīk, kad saka, ka jāpaņem bērnam suns/kaķis (tie ir tie populārie), lai bērnam nav garlaicīgi. :-|:-|

Un es komentāru neattiecinu uz diskusijas autori pilnībā, jo zinu, ka viņa neteica, ka grib bērnam spēļmantiņu, izteicu tikai viedokli vispārīgi.

Tādai sešgadīgai laikam kaķis ir labāk:-), ja pati visu grib ar dzīvnieku, suns atkal kā kuram patīk. Kaķi ta ir apmēram viena vidējā izmēra dzīvnieki, suņi atkal kam patīk mazi, kam patīk, kad ir drošums un lieli, un ja viņa pateiks, ka patīk :-D haskiji - būtu abloms, jo noturēt ta to varēs patsmit gados, kā piemērs.

Takši rej, bet nē, paziņām neko grauzis nebija vai bojājis, tik cik mēdz būt skaļš, kad kāpņu telpā trokšņo.

Visi jau saprot, ka sešgadniece nedzīvo viena, bet ir diezgan daudz gadījumu, kad suns / kaķis iekož vai ieskrāpē un tad tiek atdots. Bet jo īpaši mazie noteikti kodīs, skrāpēs spēlējoties, jo nemācēs vēl citādi. Mans pašlaik lielākais 5 gadīgais miera mika pasaulē pirmajā dzīves gadā man kājas pa nakti visu laiku skrāpēja. :D Es esmu tikai PAR dzīvnieku, vienkārši apskatu visādus aspektus.

Ar kaķi ir daudz, daudz mazāks čakars, saku kā ilggadēja kaķa īpašniece, kas nesen tikusi pie suņa. Kaķis ir kā kopjams aksesuārs (lūdzu nepārprast, ļoti mīlu savus kaķus un esmu izdevusi daudz līdzekļu gan ārstēšanai, gan kopšanai), bet suns ir burtiski kā bērns. Par suni runājot, bieži šķiet, ka ar bērnu būtu vieglāk. Bērniem vismaz ir dārziņi.

petunijayyy - Esmu redzējusi, kā mazā “noraujas” no kaķa. Nav nekāda mīkstā, lai sūdzētos, ka kaķis ir slikta. Ir ari gana apķērīga, saprotot, ka kaut ko dara nepreizi un atkāpjas. :)

Tur vel jāpainteresējās arī kādu tieši kaķi! Vai temperamentīgu ar savu raksturu, vai parastu tam bērnam dāvināt, pieaugušajiem tas ir mazāk ietekmējoši - kāds tieši kaķis, lai nav tā, kad kaķis pats izrādīs krietnu pārākumu pār viņu, vai arī nepievērsīs uzmanību.

+ arī tādi kaķi kam vajag vel kādu savējo blakus, kā gadās ar "zilajiem"- pelēkajiem kaķiem piemēram, un ne tikai zilajiem. Vnk ir redzams, ka ar mājiniekiem ir dzīvnieki kuriem vel:-D par maz.

Man ir 5 takši dzīvoklī. Dzīvoklis gana liels, pilsētas nomalē, aiz mājas mežs, pāri ielai pļava un upe, 5 minūšu gājienā parks un garākai pastaigai 3km līdz karjerām, ir kur izpausties. Grauž kamēr mazi, pēc tam mēdz tikai nospert kādu nagu vīli, papīrīti vai citu sīkumu un sasmalcināt. Rej no 5 man 1. Pārējie rej tikai, ja kāds akurāt gar durvīm grabinās, lien pie balkona (1. stāvs) vai nāk iekšā. Ja suni audzina, nevajadzētu būt tādān problēmām. Tā viena man jancīga, ļoti nedroša un tad arī rej uz visu, kas apkārt notiek, kaut jau 6 gadus mācu, ka mute iekšā ir jātur ciet.

Piemēram, man mans jauktenis dzīvoklī dzīvo jau 6 mēnešus, rējusi ir vienu reizi, kad sanāca pilna māja nepazīstamu cilvēku, kādi 6 nepazīstamie, turklāt uz mazu platību. Izskatījās nobijusies un rēja. Citādi nerej pat parkā, satiekoties ar daudziem citiem suņiem. Savukārt viņas brālis rej visu laiku, un tas ir kaitinoši. (t)

Protams,saprotams,ka par kucēnu rūpēties palīdzēs vecāki,tomēr uzskatu,ka 6gadīgam bērnam šāda dāvana nav piemērota,jo bērns sākumā rūpēsies,bet ļoti iespējams,ka pēc mēnešiem 2-3 suns vairāk nebūs topā,un vecāki paši varēs uzņemties rūpes,bet bērnam interese būs zudusi.
Salīdzinājumam varbūt ne īsti piemēroti,bet draudzenei meitiņa gribēja uz savu 5gadu jubileju babyborn,nu jau mēnešus 4iepriekš runāja,rādīja visu par babyborn,dzimšanas dienā saņēma viņu. Bet sajūsma pazuda jau pēc mēneša,nu tā lelle mētājas :-D

Man bija franču buldogs dzīvoklī, bet, kad man iegādājās suni, tad bija 15 gadi. ;)
Franču buldogi ir tik mīlīgi, vienīgais diezgan alerģiski sunīši!

Syr, man ir burma - nu kolosāls kaķis! Uzvedībā nedaudz līdzīgs sunim - i bumbiņu atnes, i sagaida pie durvīm, kad nāku mājās, runājās :-D. Manējā 4 gadu laikā nav izrādījusi ne mazāko agresijas vai nepatikas izpausmi - neskrāpē un nekož. Noteikti nav no tiem kaķiem, kam nedod Dies' pieskārsies ne tā un uzreiz saņemsi pēc nopelniem. Bet uzmanība gan viņai ļoti patīk, principā nepārtraukti grib, lai spēlējās un ņurca, tāpēc man pat šķiet diezgan piemērota bērnam, kuram tiešām ir interese par dzīvnieciņiem. :-)

Žubīte - cik jauki (l) tieši dēļ minētajām rakstura iezīmēm arī izvēlējāmies šo šķirni - būs visai lielajai famīlijai, ko mīļot! (l)

Syr,
burmas vietā iesaku orientālo. tam patiks ar mazo māsu spēlēties un dzīvoties - riktīgi sociālie kaķi. :)

kaut gan burmas arī super, to izskatījām arī kā variantu sev, bet beigās paņēmām orientālo. fantastisks dzīvnieks. kaķis - kompanjons :) mūsējai nav tik lielas ausis kā pārējiem šķirnes pārstāvjiem. bet es gribu vēl vienu ar izteikti lielām ausīm - vīrs gan neļauj :D

Diez kāpēc 6 gadīgai saimniecei vecāki vēl nav nopirkuši mājdzivnieku...
Pirms šādu soli veikt, obligāti ir jānovienojas ar vecākiem.

Mums ar draugu bija vācu dogs:-DOk,dzīvoklis ir milzīgs,bet suns vēl lielāk.Tāpēc beigu beigās aizvedām suni uz Ādažiem pie vecākiem,lai suns dzīvo privātmājā:-D:-DBet ja es vēl reiz gribētu turēt dzīvokli suni,tad nopirktu kaut kādu jorkšīras terjeru:-D