Tām, kam bijusi neplānota grūtniecība

Ja kapec gan NEGRIB vienna uzturet bernu....tada zaraza ne ta berna mate:-D

paranoid
Vēl nēsmu bijusi pie ārsta, šodien tikai tests uzrādija apstiprinājumu. Parīt dodos pie savas dakteres.
Tāpēc tagad arī mokos savās domās par un pret...

Tāpēc tagad arī mokos savās domās par un pret...

Aiiii, mans virtuālais apskāviens - šis ir nopietns lēmums un varu tikai iedomāties kā jūties. Ceru, ka pieņemot lēmumu, Tu nerēķināsies ar kolēģiem vai citiem, kuriem ar Tevi un Tavu potenciālo bērnu nav nekāda reāla sakara. Tàdas lietas ir atrisināmas un, ilgtermiņā skatoties, totālākie sīkumi.

Ieteikšu tikai vienu:
.
NEdomā par to, ko radi, draugi, kolēgi, paziņas, brīvie un iekārojamie vīrieši padomās vai varētu padomāt. Doma par to, kā tev pašai šķiet pareizi.
.
Pārējais ir štrunts uz kociņa, tā ir tava dzīve, un tev nevienam nekas nav jāpierāda. Un tad vienā brīdī izrādās, ka tie "citi" par mums domā tik nepieklājīgi maz, ka pilnīgi jāapvainojas :(

Zini, man pēc taviem vārdiem nemaz neizklausās, ka esi kategoriski pretbērnu savā dzīvē. Ja tu būtu tik kategoriska, tad nebūtu šaubas, bet aizietu un izbeigtu visu. Bet te jau tu šaubies, domā, salīdzini un apsver domu bērniņu radīt. Jā, iespējams, ka kādā brīdī liksies, ka vari savu lēmumu nožēlot par mazuļa paturēšanu, bet tu tāpat nožēlosi abortu, domājot, kā būtu bijis, ja mazo paturētu.

Pārējais ir štrunts uz kociņa, tā ir tava dzīve, un tev nevienam nekas nav jāpierāda. Un tad vienā brīdī izrādās, ka tie "citi" par mums domā tik nepieklājīgi maz, ka pilnīgi jāapvainojas

Pilnībā piekrītu šim.

Pasadena un 57days paldies, jums ir taisnība par to "citu" būšanu. Man ar to iet grūti, jo vienmēr rēķinos ar "citiem" un un domāju kā labāk. Bet jāmācās arī neaizmirst par sevi.
7heaven pirms gada es ļoti gribēju. Nezinu kāpēc pēkšņi vairs ne tagad. Laikam tās ir bailes. Tagad apzinos, ka tas ir pa īstam. Un sajūtas ir dīvainas.

Bailes jau ir saprotami. Varbūt arī pirma gada uzzinot ka esi stāvoklī, nobītos. Arī kad piesakas plānoti bērni, var uznākt uztraukums, jo jā, dzīve mainīsies,tā tas būs. Bet tas nenozīmē, ka uz sliktu.

Laikam tās ir bailes. Tagad apzinos, ka tas ir pa īstam. Un sajūtas ir dīvainas.

Mīļā, bailes ir dabiskas. Un tās diemžēl nepāriet. Tagad tu baidies no pārmaiņām, jo tas ir pa īstam. Pēc pāris mēnešiem tu jau viņu sajutīsi, tu redzēsi, kā mainās tavs ķermenis un sāksies citas bailes. Tad būs bail no dzemdībām, pēc tam baidīsies, vai ar zīdaini pareizi apejies. Pēc tam baidīsies, kad mazulis saslims, baidīsies, kad viņš sāks iet bernudārzā, kad sāks kļūt patstāvīgs. Mammas baidās visu mūžu. Un tas ir tikai normāli. Tas nozīmē, ka tu būsi laba mamma.;-)

7heaven, milzum daudz Tev +++

Šķiet, ka Tavā situācijā aborts NAV pareizā izvēle. Darbs bez Tevis iztiks, Tu pielāgosies dzīvei ar bērnu un pēc tam varēsi turpināt strādāt. Un ir pilnīgi ok ja bērns nav Tavas dzīves vienīgais piepildījums. Bet to nevar izteikt vārdos, kā ir būt mammai. Neviena sajūta tam nestāv blakus. Nekāda veiksme darbā, mācībās, mīlestībā utt.

Cik Tev gadi? Ar partneri esat ilgstošās nopietās attiecībās/kopdzīvē vai just for fun?

Gangsters29 gadi man, ir partneris.

6 gadu attiecības

Nuu.... es nesaku, ka bioloģiskais pulskstenis tikšķ, bet nav jau arī 18, lai atliktu vēl uz 15 gadiem! Ko partneris saka par situāciju?

Es neesmu viņam pateikusi. Man jātiek ar sevi galā, jāpieņem lēmums un tad runāšu ar viņu. Pašlaik viņš ir komandējumā. Šī gluži nav telefonsaruna.

Būs labi, apdomā visu kārtīgi un tad runā ar vīrieti. Galvenais - domā par sevi, savām izjūtām, nākotni un dzīvi. Par citiem neuztraucies;-) Darba lietas sakārtosies pašas par sevi, sadzīve arī.

Ja man šobrīd pieteiktos bērns netīšam, noteikti paturētu,neskatoties uz visiem citiem apstākļiem. Tā kā varbūt arī tev ir vērts padomāt par grūtniecības nepārtraukšanu.

ja nu LV uzturlidzekli ir tik ieli ka mates stavus miljonares paliek....

Loģiski, ka nē. :D

Kāds Latvijai sakars ar uzturlīdzekļu apmēru?