Pirmajā naktī, kad gulēju ar kvarcu kakla ķēdītē, bija dīvaini - jocīgi sapņi, sirreāls miegs - nemaz nemāku izstāstīt.
Tajā laikā man dzīvē bija traks periods, noticēju astroloģes ieteikumam rozā kvarcu nēsāt. Saka, ka tas domāts cilvēkiem, kuriem pietrūkst mīlestības. Tad vienu rītu gāju dušā, mazgājos un pēkšņi - ta dankš - ne no kā nolidoja kuloniņš no ķēdītes un, atsitoties pret vannas emalju, sašķīda vismaz trīs daļās. Astroloģe pēc tam teica, ka tas bija pārāk daudz enerģijas sasūcies. Tad vairāk nenēsāju, jo nav tā, ka līdz galam ticu to akmeņu spēkam, kurus iespējams dabūt tepat kādā Latvijas bodītē vai pa lēto interneta veikalā.