Būt vilkam-vientuļniekam vai draudzēties ar cilvēkiem, ar kuriem tev nav pa ceļam?

Sveiki! Man jums ir jautājums par sociālo apli. Ar visiem cilvēkiem, ar kuriem es saskaros savā dzīvē man ir pilnīga vērtību nesakrišana.
Man patīk lasīt – viņi nelasa vispār
Man ir sapnis (gribu kļūt par rakstnieku) – viņus interesē tikai kur var vairāk nopelnīt, gatavi darīt jebkuru darbu tikai lai par to labi maksātu; kaut kāda sapņa kļūt, teiksim, par labāko mākslinieku vai tam līdzīgo viņiem nav
Es gribu apceļot Eiropu – viņi neceļo vispār
Man patīk staigāt pa veikaliem un mērīt apģērbus – viņi reiz gadā nopērk jaku un ir laimīgi
Man patīk smaržas – viņi pat nezin kādi ir tie zīmogi
Es mēģinu izvēlēties iPhone vai Galaxy – viņi staigā ar kaut kādu just5 un domā, ka maksāt par tālruni 800 eiro ir stulbi
Es mēģinu nodarboties ar sportu – viņi smēķē un dzer
Man patīk vecas četrdesmito gadu laika amerikāņu filmas – viņi pat neesot dzirdējuši par Kegniju un Bogartu.
Un tā tālāk un tam līdzīgi. Jautājums ir tāds. Es zinu, ka neesmu unikāls, un ka pasaulē ir daudz tādu cilvēku kā es. Bet tieši mana sociālajā aplī to nav un visdrīzāk arī nebūs.
Kas ir labāks jūsuprāt: būt vienam vai izvēlēties kompromisu, turpinot komunicēt ar cilvēkiem, ar kuriem tev gandrīz nekas nesakrīt?