Ir bijis 5.eksemplārs. Diemžēl. Pati par šo pieredzi nepriecājos un ar to nelepojos, taču neko vairs nevar izmainīt. Biju jauna, naiva (pirmā kopdzīve, pirmā lielā mīlestība, bailes pazaudēt utt.,utjp.), tāpēc pievēru acis uz to, ka biju tā, kura maksāja ne tikai par dzīvokli (īre, komunālie), bet arī iegādājās pārtiku, saimniecībā nepieciešamās preces, respektīvi - visu, visu, kamēr čalis visu savu nopelnīto naudu (un pelnīja viņš neslikti) atstāja tikai sev, vēl nekaunīgi pārmetot, ka ledusskapī neesot nekas garšīgs vai arī vakariņas nav pietiekami bagātīgas. Tagad atceros un, goda vārds, tāds kauns un reizē arī dusmas, ka varētu sevi iepļaukāt par to, ka atļāvu sev tā darīt pāri. Tāpēc piekrītu tam, ka tāda situācija, diemžēl, rodas tikai tad, ja sieviete pati tai atļauj nonākt tik tālu. Par laimi, manā dzīvē tas posms ir aiz muguras un gūta liela, lai gan arī sāpīga mācība.
Par q7 stulbo repliku man ir sakāma tikai viena lieta - redzi, tajās attiecībās, kurās vīrietis uztur sievieti, tā ir vīrieša izvēle. Ja vīrietis nevēlētos to darīt, tad viņu, nabadziņu, neviens ar varu nevarētu piespiest kādu uzturēt. Bet neuztraucies - Tev tas tik un tā nedraud!