Mana pirmā bijusī darīja to, otrajai patika tas . . . Tādus vārdus klausos visu laiku. Puisim patīk salīdzināt visas meitenes, kas viņam bijušas, stāsta man visu attiecību pieredzi, bet mani tas neinteresē.
Līdz šim vienkārši neiedziļinājos tajā, ko saka, bet pēc vārdiem "mana draudzene, vai, atvainojos, nu jau bijusī draudzene" es sāku apdomāt, vai tam visam, ko viņš man ir stāstījis par savām bijušajām, ir kāda nozīme arī mūsu saziņā.
Jau pirmajā tikšanās reizē lielijās, cik brīnišķīgas attiecības bijušas, taču nokrāpa un tādā garā, izstāsta man visu draugu un paziņu attiecību stāstus.
Reāli krīt uz nerviem.
Kas zem tā slēpjas? Vienkārši grib parunāties, vai tie ir mājieni, ka vēlas atcerēties iepriekšējās attiecības.
Muļķīgi šķiet arī tas, ka grib vest uz vietām, kur klājies labi ar iepriekšējām draudzenēm.
Viņš mani grib kā aizvietotāju citām?
Vienā brīdī es neizturēšu un pateikšu, lai aizver muti un beidz runāt par to, cik labi gājis. Varbūt to visu var pateikt kaut kā caur puķēm?