Vīrietis - smēķētājs - Jūsu attieksme?

MsFaithfull, nu redz. :D Puspaka mazāk, kas minēts kā viņa standarta deva, nav diez ko atšķirīgi.

nekas nav nepatīkamāks par otru pusi, kas regulāri zāģē par smēķēšanu.

+1 un tā kā šis paradums traucē Tev jau tagad, visticamāk ar laiku kritīs uz nerviem pat vēl vairāk. Rezultātā abi kaitināsiet viens otru.
Man personīgi diez vai tas būtu noteicośais faktors, jo esmu novērojusi, ka, ja man kāds tiešām patīk ( ne tikai kā otra puse, bet vispārīgi), es tādas lietas pat neievēroju. Ja raizes par otra veselību saprotu, tad finsiālā puse gan mani personīgi nauztrauktu - viņa nauda un punkts.
P.S. Esmu agrāk smēķējusi pati, bet gadus trīs jau esmu nesmēķētāja.

Noteikti nepatīk :-/

Esmu bijusi divreiz attiecībās ar smēķētājiem. Toreiz man tas attiecības neietekmēja, pietika citu problēmu, par ko cepties. Toties, tagad, kad atceros un ir ar ko salīdzināt, liekas FUJ. Tā mūžīgā smirdēšana, vienmēr braucot kaut kur ik pēc laika vajag apstāties, pauzi filmai uzlikt, vēl kaut ko pārtraukt, lai tikai var papīpēt. Toreiz vēl bijām ļoti jauni, bija škrobe par to, ka ne vienmēr pietika naudas kino vai citām izklaidēm, bet cigaretēm gan toties vienmēr bija.
Tagad attiecības ar smēķētāju laikam vairs neveidotu.

Mans vīrietis nesmēķē, un tā man ir liela laime! (l)
iztriekta nauda, sabojāta veselība.. kam tas vajadzīgs.

Tev jāskatās prioritātes. Vai viņš varēs attirēties no smēķëšanas, kad plānosiet bēbīti? Vai tu gribi dzīvot mājā, kur cisu laiku ir cigarešu smārds? Vai tagad meklē ilgstošas attiecības?

Kad sāku ar draugu tikties, smēķēja, apmēram paciņu dienā, kad stresoja, tad vispār bija vāks. Jā, bija nepatīkami, jo drēbes un elpa tomēr smirdēja pēc cigaretēm, taču viņš nekad nesmēķēja man blakus, vienmēr gāja kaut kur tālāk, lai man nevajag to visu vilkt savās plaušās. Un tad vienu dienu viņš pateica, ka vairāk nesmēķēs, jo viņam esot kauns no manis :-D, aizgāja vakarā izsmēķēja pēdējo cigareti un no tās dienas nav smēķējis jau 4 gadus :) + viņš pirms tam bija izlasījis kaut kādu grāmatu un noskatījies filmu, kas balstīta uz to grāmatu, kas viņu arī stipri ietekmēja un tagad viņš visiem draugiem, kuri smēķē, iesaka izlasīt to grāmatu vai vismaz filmu noskatīties. Ko es ar to gribēju pateikt, ka cilvēki mainās. Varbūt viņš nopīpēs visu savu dzīvi, bet varbūt atmetīs un varbūt tu būsi tas iemesls, kāpēc viņš atmetīs. Un galu galā, vai tiešām cigarates ir TIK nopietna lieta, lai cilvēkam, kā personībai atmestu ar roku? :)

Un galu galā, vai tiešām cigarates ir TIK nopietna lieta, lai cilvēkam, kā personībai atmestu ar roku?

Ja plāno kopdzīvi ar bērniem, tad, domāju, ka ir. Un nesmēķētājam dzīvot ar konstamtu cigarešu smaku apkārt arī nav bauda.
Kad plāno bērnu, ir vēlams, ka topošais tēvs nesmēķē.

Tās paužu ņemšanas vai drudzaina ņemšanas ātrāk aizdegt cigareti pēc kāda pasākuma, kur nav bijis iespējas smēķēt utt, būtībā, ko Profesore aprakstīja- to redzot es jūtos, ka esmu kopā ar vāju vīrieti un dažreiz tas izskatās diezgan nožēlojami, ka bez maz vai visa pasaule apstājas, kad paciņa beigusies, tad viss fokuss vēršas uz to, kur ātrāk nopirkt nākošo paku. Un vēl, jā no lielās smēķēšanas puisis kāpjot pa trepēm ir vēl vairāk aizelsies par mani un vēl paņem pauzi, lai uzsmeketu... Šajos brīžos pazūd tā "stiprā" dzimuma sajūta. Ja puisim ir veselības problēmas, pie kurām viņš nav vainīgs, tad tas ir pavisam citādi, bet sevi speciāli pataisīt garīgi un fiziski vāju... Varbūt nesaprotami izskaidroju.

raven
Jā, taisnība. Bet lielākā daļa tētu smēķē un bērni izaug un viss kārtībā. Liela nozīme jau arī tam, vai vīrietim ir vienalga, kur un kā. Ja viņš iziet no no dzīvokļa, lai uzpīpētu, vai iet kaut kur patālāk malā, tad jau nav baigā problēma. Bet, ja smēķē dzīvoklī, mašīnā, tad jau tā ir pavisam cita lieta, bet domāju, ka pavisam viegli atrisināma :)

Esmu diemžēl saskārusies arī ar to, ka smēķēšana nav pati briesmīgākā atkarība, tāpēc, iespējams, neesmu objektīva un samērā mierīgi izturos pret smēķēšanu. Vīrs smēķē, man tas ne visai patīk, no tā aspekta, ko tas nodara viņa veselībai un vai viņš "nesaīsina" mūsu kopā būšanas laiku šajā Pasaulē. :-D
Ilgu laiku vienkārši besīja tā smēķēšana, bet ar laiku sapratu, ka viņš ir dzīvs cilvēks, kam ir tiesības dzīvot tādu dzīvi, kādu viņš vēlas, un es varu vai pieņemt vai atlaist. Ņemot vērā to, ka atlaist nevaru, nācās saprast un pieņemt.
Ja tas, vai veidot, vai neveidot attiecības ar smēķējošu cilvēku, tev ir izvēles kritērijs jau iepazītam cilvēkam, iespējams, tas nav īstais cilvēks.

Es noteikti nevarētu būt kopā ar smēķētāju. Mani tas ļoti atgrūž.

Nu lai cik ļoti negribētos atzīt, bet visticamāk attiecības ar šādu vīrieti neveidotu... Pat nestādos priekšā kā ar tādu skūpstīties - elpa smirdīga, mati smird, drēbes smird!... Fuj!... Un vēl, ja viņš ir smēķētājs ar lielu stāžu, rēķinies, ka pat, ja viņam izdosies atmest, ļooooooti iespējams viņam parādīsies liekais svars. Man personīgi, nav nekas pret lieko svaru vīrietim, bet ir sievietes, kurām tas nav pieņemami.

Man nepatiktu no tā aspekta, ka kaut kāda cigarete valda pār cilvēku un viņa laiku, kad beidzas paciņa, tad ir pasaules gals, reāli tā ir atkarība tāpat kā alkoholisms. Vai nu būtu jāmet nost atkarība vai nu nesatiktos vispār. Kam tos mūžīgos dūmus, smirdoņu, aliņus utt. Draudzēties varētu, bet kopīgu ikdienu ar cigaretēm/alkoholu es kategoriski negribētu. Nebūtu nekāda vidusceļa un neatbalstītu cilvēka atkarību.

Nu, jā, un vēl jau, kaut kā šķiet, ka smēķētāji ir vairāk uzvilkti un stresaini, jo nespēj noslēpt savu uztraukumu - uzreiz stiepjās pēc cigaretes. Un tā tu redzi, ka viens tev blakus kā kas - tās tik to vien dara kā pīpē... Un piekrītu, ka var būt kaitinoši, ka uz šādu cilvēku visu laiku jāgaida...

Neveidotu attiecības, ja vēlētos bērnus. Citādi... katram savam izvēles un izvēļu motīvi.

Agrajos divdesmit biju kopā ar kaislīgu smēķētāju. Viņš darbojās rakstniecībā/ žurnālistikā un, kad tuvojās deadline, varēja izsmēķēt arī 3 paciņas dienā. Varbūt skan pilnīgi neticami (man pašai šobrīd arī), bet tā bija. Atmest negrasījās, uzskatīja to par baigi foršo lietu - kūpēt uz jumtiem un palodzēm, kūpēt pastaigās utt. Es arī uz šo šķietamo daili pavilkos, bet, nu, mans limits bija 10 cigaretes dienā, un jau tad staigāju apkārt kā mākonī - reiba galva. Šodien, nudien, brīnos, kā cilvēks var izpīpēt 60 cigaretes un neapvemties.
_
Attiecību veidošanai tas īsti stop signāls nebūtu, bet, ja viss ievirzītos nopietnā gultnē, man gribētos, lai atmet. Katrā ziņā, es domāju, ka tas VAR būt šķērslis un strīdu avots. Smēķētājs sūdzēsies, ka nepieņem viņu, kāds ir, centies mainīt un lauzt, nesmēķētājs sūrosies par smaku un pasīvo vēžošanu utt.

Pastāv tāda tieksme sevi "sadrāzt" pa to vel maksājot, ko padarīs! Pa to vel nav sākts maksāt, lai to darītu, lai gan prasītos, vai arī veselībā kompensēt. Nu piemēram, plaušu attīrīšana u.c seku ārstniecība bonusā, kā pastāvīgajam klientam uz preci utml, kaut kur tā ir??? Tomēr kaut kādu bonusu nepiešķiršanai ir savs loģiskums, citādāk vestu absurdā, kad sekas ir labojamas, labāk laikam ir kā ir, kad sekas ir neatgriezeniskas, tikai izlemt vai uz to parakstīties labāk pa labu zinot, kas būs galā un tā turpināt. Dzērieniem savādāk, aptuvenā labuma guvuma un kaitīguma robežas. Sen gan esmu secinājis, ka patīk dūmi visādi, bet ārišķīgā veidā :-D.

Meitenes, es neveidošu jaunu tēmu, jo jautājums ļoti līdzīgs.
...
Kāda būtu Jūsu attieksme pret to, ka vīrietis smēķē (aptuveni autore minēto daudzumu), katru vakaru izdzer pa 1 - 2 aliņiem un vismaz 2-3 reizes nedēļā pīpē zāli? Šīs minētās 3 vielas viņa uzvedību neizmaina, bet man ir bažas par to, ko šāda rīcība nodara veselībai un arī par to, ka viņš tādā veidā bēg no problēmām - aliņi un zāle vakaros palīdzot aizmigt. :-( Mēs dzīvojam kopā, un manī ir dusmas un žēlums vienlaikus. Atmešana - smags jautājums, jo līdzīgā stilā viņš dzīvo gadus desmit.

Es esmu romantizējusi smēķējoša vīrieša tēlu. Uzsmēķēt lietū, zem lietussarga, smēķēt parkā, pastaigas laikā, cigarete pie viskija glāzes, pāris dūmi dodoties uz vilciena pieturu agrā rītā vai radot kādu gleznu ar cigareti mutē... vizuāli tā ir estētika. Reāli tā ir izvēle, kuru vīrietis izdara. Bet ikdienā nekas nav tik skaisti. Ikdienā, tev kā nesmēķētājai būs smirdīgas drēbes, mati, piesmakusi mašīna ( ja tevi vedīs kaut kur), gar palodzēm pelni, skūpsti ar cigarešu pēcgaršu un pārtrauktas darbības, filmu skatīšanās utt.
.
Nē, es nevarētu būt kopā ar tik intensīvu smēķētāju.
Ja smēķētu 3-10 cigaretes dienā, ne katru dienu, un tā nebūtu atkarība, bet drīzāk tāda momentāla aizraušanās, jā, es neiebilstu. Katram ir periodi, kuros vairāk gribas pakļauties kādai vielai, vai procesam, bet ja tā ir skaudra ikdiena un argumentācija ir "pieradums" vai "stress", tad tas nav tas, uz ko es parakstītos.