Bez paskaidrojumiem

Sen atpakal es ta izdariju. Nu ja skarbi, bet domas citur un neciesu dramas...

Tikai skarbi? Man tas liekas tik egoistiski un necilvēcīgi.

Jā - bijušais. Un ne tādēļ, ka baidītos par manu reakciju, vienkārši bija pārāk gļēvs, īstos iemeslus pēc laika sapratu pati. Zinu, ka ar naidu nevar dzīvot, un šobrīd esmu citās attiecībās, bet.. piedevusi neesmu joprojām, un nespēju saprast tādu gļēvumu un nodevību.

No offence, Rīdziniece. Es saprotu, ka cilvēki ir dažādi.

Sisley, es Tevi saprotu. Es katru rītu mostos un katru nakti eju gulēt tikai ar vienu jautājumu galvā, "kāpēc?". Es cenšos piedot viñam, lai pašai vieglāk dzīvot, bet saprotu, ka nespēju.

Nu ja bija skarbi, bet ko skaidrot? Nav vairs neka, satiktu citu un? Negribeju zelabas klausites....

Jā. Un izdarīja to caur sms. Tas bija mans pirmais puisis. Man bija 17. 2 nedēļas viņš neatbildēja ne uz īsziņām, ne zvaniem, vienkārši bija pazudis (nebiju pie viņa bijusi ciemos, nezināju, kur dzīvo) un tad, kad man bija moments, ka bija mājās problēmas un es ar asarām un trīcošām rokām rakstīju īsziņu un stāstīju savu situāciju ar cerību uz atbalstu un atbildi, man vienkārši tika atsūtīta īsziņa- ja tu vēl neesi sapratusi, starp mums viss ir cauri. Tā vienkārši, negaidīti un bez turpmākiem paskaidrojumiem, BET, lai cik dīvaini tas neliktos, tas man uzlaboja noskaņojumu un asaras pārvērtās priekā un smaidā, jo es sapratu, ka man kaut ka vienalga un man tas cilvēks neko nenozīmēja. Kāpēc biju kopā? Jo bija pirmais puisis, kurš pievērsa man uzmanību :D Paldies Dievam, ka lielākais, kas mums bija, bija bučiņa uz lūpām, pat ne skūpsts, absolūti nav ko nožēlot, kā tikai tos 4 mēnešus, kuri tika pavadīti pāra statusā :D

Es domāju, ka katrs ir pelnījis paskaidrojumus, lai cik rūgta būtu patiesība. Un tad jā, pārtrauc kontaktu, dari ko gribi. Esi iedomājusies sevi viña vietā?

Ir bijis. Tās nebija romantiskas attiecības, bet draudzība. Es to neuzskatīju par pāridarījumu, saprotu, ka cilvēkiem var būt daudz un dažādi iemesli rīkoties tā vai savādāk. Aizgāja cilvēks no manas dzīves tā kā mācēja, nu ko, lai viņam labi dzīvojas.

Ai nu tas bija sen, un man labak ja skiramies ari patiktu bez garam sarunam un dramam ... ta klusi un pa smuko. Nu ko tur runat? Jega?

manuprāt, ja māki uzsākt attiecības, tad māki arī izbeigt. JEBKURŠ ir pelnījis, ka pasaka iemeslu - vai tas ir draugs, ko vairāk nevēlies redzēt, otrā puse vai kāds cits.
Jā, es labāk dzirdētu, ka ir cita, nevis piedzīvot to, ko piedzīvoju. Sāp jebkurā gadījumā, bet pazust beziemesla, esot jebkādās attiecībās - draudzība, otra puse, ģimene.. ir gļēvi.
.
Laiks, vai runa ir par otro pusi?

Laiks, netaisīji diskusiju taču, lai citiem iegalvotu, ka tā nevar. Nu gadījās Rīdziniecei, nav jau jāšausminās. :-)

Esmu tā pati izdarījusi, bet nu nekas nopietns mums nebija, pēc pāris tikšanās reizēm vnk pazudu. Bija lietas, kas man viņā nepatika, un man likās to pasakot es aizvainotu vēl vairāk kā vnk pazūdot.

Sisley, viñš bija kas vairāk par otru pusi. Łoti grūti izstāstīt. Es visvairāk uztraucos, ka nekad nespēšu sagremot un norīt to kamolu kaklā.

Pati esmu pārtraukusi attiecības bez paskaidrojumiem, jo ļoti labi zināju, ka mani patiesie aiziešanas argumenti tiks izmantoti pret mani, lai dabūtu mani atpakaļ un paildzinātu jau nolemtu attiecību agoniju.
.
Ļaudis mēdz pieķerties pagātnei un nelaist to vaļā visiem iespējamiem veidiem, tāpēc labākais, ko tādos gadījumos var darīt, ir sadedzināt visus tiltus aiz sevis. :) Lai nekārdina un nevilina atpakaļ. ;)

Bet tu padoma , nu pateiktu tev nav vairs jutu, nevelas but tev blakus, vai satiktu citu. Tu tacu neizietu tu nemitigi raudatu jautatu kapec,kapec, kapec......brrr

Macaw, nē, ne tāpēc, protams, taisīju diskusiju. Vairāk, lai uzzinātu, ka, iespējams, tā mūsdienās ir norma tagad. :) un tur nav ko šausmināties. Esmu łoti open minded par visu veida viedokłiem, varbūt asāk uztveru šo tēmu, jo nekad nedomāju, ka pati būšu šādā situācijā.

Laiks, es arī neesmu sagremojusi, un diez vai sagremošu, jo ir lietas, ko nenodarīsi pat ienaidniekam, kur nu otrai pusei. Bet nu, jāmēģina piedot, jo vienīgais izskaidrojums.. diemžēl pasaulē ir daļa atsaldētu lohu :-D:-)
Ja vēlies parunāt, vari uzrakstīt privāti :)

Rīdziniece, otra persona būtu zinājusi, ka man nekad lepnums nełautu jautāt "kāpēc", ja man acīs pateiktu iemeslu. Iespējams, tāpēc, joprojām neliels šoks. Es nekad dzīvē neesmu taisījusi drāmu. (Varbūt vienatnē, bet neckāda cita klātbūtnē :D )

Esmu tā darījusi, bet puisis atbrauca pie manis un negāja prom kamēr nepaskaidroju. Tāpat nepateicu patiesību, bet sameloju kaut ko mazāk sāpīgu viņam. Ja būtu jāsaka patiesie iemesli, tad iespējams tas atstātu lielāku traumu nekā mani meli. Briesmīgi, bet es neredzēju citu iespēju.