Visas tikai ņirdz un nosoda, un gudri spriedelē, bet gan jau puse no viņām ne reizi nav bijušas tādā situācijā, un visticamāk teiks, ka nekad arī nebūs, jo attāluma attiecībām saka kategorisku nē. Nu, lai tā būtu....
Bet tu, Haileya, neklausies. Es pilnībā saprotu kā tu jūties un kad cosmo krējums uzvedas kā cāļu mātes, tas galīgi nepalīdz, un tad vairāk nav svarīgi vai ej pretrunās ar saviem vārdiem vai nē, jo vienkārši parādās vēlme aizstāvēties.
Man apkārt ir daudz paziņu, kurām vīri/draugi aizbraukuši peļņā uz ārzemēm. Kolēģe šādas attiecības uztur jau 3 gadus un tāpat kā jums, viņš atbrauc uz Lv 2x gadā, brīvdienas mājās parasti ilgst 2-3 nedēļas, arī strādā Uk. Mērķis ir sakrāt mājoklim un atgriezties LV, un zini, viņi septembrī apprecējās. Viņa saka, ka tic, ka ir vienīgā un citas viņam nav.
Un es nepiekrītu, ka vienmēr vīrietim ir lielāka dzimumtieksme par sievieti. Nepiekrītu tam, ja sava sieviete nebūs blakus, tad nu ies un krāps uzreiz, jo ir jau it kā ''savas vajadzības''. Tas ir tikai stereotips, un bieži prakse rāda, ka sievietes dažreiz pat draiskākas par vīriešiem. Varu pēc pieredzes teikt, nav bijis sekss 4 mēnešus, kas man liekas ļooooti daudz...bet kā jau autore minēja, pastāv jau tāda lieta kā pašapmierināšanās. Ok, gribas vīrieša pieskārienus, maigumu un glāstus, visu to gribas, bet tikai sava vīrieša glāstus, un ne reizi mūsu attiecību laikā neesmu draugu krāpusi, kaut arī būtu izveidojušās tādas situācijas, kad mierīgi varēju un par to viņš neuzzinātu. Ar to vēlos pateikt, ka nav jāliek visas olas vienā grozā, visi vīrieši nav vienādi, visas sievietes nav vienādas. Svarīgi ir tas, kāds cilvēks tu esi, kā esi audzināts, kam tu piešķir vērtību un cik krietns tu, kā cilvēks esi.
Haileya, gan jau ieklausoties sevī, zini atbildi uz savu jautājumu. Es ļoti ceru, ka Jums viss izdosies. (l)