pansionāts? bet kur?

Nav izslēgts, ka algot medmāsu būs lētāk un labāk.

57days paldies par viedokli :)

Negribu samelot, bet summa par pansionātu ir daudzos simtos mērāma, turklāt nav teikts, ka tur aprūpe būs tāda, ka omītei būs tik ērti, kā viņa pieradusi dzīvot. Man arī šķiet, ka kopēja ir labāks variants.

Kopēja nebūs klāt mājās visu laiku taču? Pansionātā vismaz vēl citi ļaudis apkārt.

Piekrītu 57days. Neesmu bijusi visos pansionātos, tikai divos un labu laiku atpakaļ, bet pati savus tuviniekus negribētu tajos atstāt, ja būtu iespēja neatstāt. Bet tas tāds pirmais sasteigtais spriedums. Varbūt sameklē tuvākos pansionātus, kurus pats varēsi regulāri apmeklēt, un pajautā vai vari aiziet vizītē. Ja jā, tad jautā visus sev interesējušos jautājumus, varbūt vari atrast kaut ko, kas Tev un omei ir pieņemams.

Apskatīties var iet mierīgi, protams, vēlams pašam tuvāk. Vēl ir atšķirība valsts vai privātais.

Arī par privātajiem pansionātiem dzirdētas sliktas atsauksmes.

Teikšu godīgi, dārgi, lai būtu daudz maz labi, bet ir situācijas, kad mājās to cilvēciņu vairs nevar apkopt, pievaktēt, novaktēt un būt 24/7 klāt kāds un nepietiek ar kādu, kurš atskrien uz pāris stundām labākajā gadījumā. Lai būtu visu dienu klāt, tur summa būs milzīga, ja vispār izdosies atrast kādu, kurš to darīs un būs spējīgs, zinošs, uzticams, lai divatā atstātu utt.

Pansionātu cena = visa pensija + vēl ģimene piemaksā, ja atmiņa neviļ.

Un grupa ir kāda iedota, nokārtota?

Zini, Duujaa, labi jau būtu, ja pansionātos tik labi apkoptu un 24/7 būtu klāt un vaktētu....

Es zinu, kā tur ir, raugos uz to visu ar diezgan nožēlojamu skatu un zinu kāpēc tā ir, bet ir situācijas, kad labāk, lai apkārt ir vēl tādi paši vecie cilvēki, kuri, ja kas, var pakliegt, arī tīri cilvēcīgi sastādīt kompāniju. Uztrauca šis:

Mājās mums bail viņu atstāt, jo zāļu ietekmē nāk virsū dažādas idejas.

Dūja, bet kāpēc kopēju uz 24 stundām dienā?
6-8 stundas cilvēki guļ un kopēja var būt blakus omei līdz brīdim, kad pirmais mājinieks atbrauc mājās. Vismaz es personīgi tā darītu, nesūtītu savu omi, mammu vai jebkuru citu tuvo cilvēku uz pansionātu. Bet es vispār esmu pret cilvēku likšanu pansionātos, ja tie neapdraud savu vai citu dzīvību.

Ja ir brīva istaba, tad var piedāvāt variantu- dzīvesvieta bezmaksas un algu, bet jeb kuram cilvēkam gribēsies vismaz kādu brīvu dienu neviss 24h , visas mēneša dienas.

wonderwoman, es kaut kā sapratu, ka ome palikusi viena un dzīvo atsevišķi, ne ar autoru.

Un veci cilvēki tik mierīgi nenoguļ, nakts vidū ceļas un dara briesmu lietas, trakākos gadījumos un zāles tur šaubīgi palīdz, no dažām rādās vēl jaunas lietas.

Tāpat var ielikt slimnīcā tā kā uz aprūpi, apskatēm, izmeklējumiem, bet tas ir īss laiks un dārgi.

Dūja, oi nestāsti. Es esmu dzīvojusi ar veciem cilvēkiem gan ar, gan bez vēža. Cēlās pa nakti tikai dažreiz un to pašu reizi, lai pačurātu. :D
Tu nevari to teikt par visiem veciem cilvēkiem, tās ir muļķības.
Manai omei ir 77, nevienas zāles nav lietojusi, lieliski jūtās vēl šobaltdien. :)

Es nerakstu par visiem - par to, ko esmu redzējusi. Ir kas guļ, kā nosisti.

Jūs esiet iestājušies rindā uz paliatīvo aprūpi?Ja nē,tad tas pēc iespējas ātrāk būtu jānokārto , rinda tpt ir milzīga . Ja varat atļauties tad var pameklēt kādu labu pansionātu arī ārpus Rīgas , tur iespējams būtu cita attieksme. Cilvēku algot arī ir variants , bet tas cilvēks 24/7 klāt nesēdēs un brīvdienas viņam arī vajadzēs.