Apritē pēc dzemdībām

Vispār daudz kur Eiropā bka ir ļoti īsu laiku, salīdzinoši mūsu 1,6 mēneši ir ilgs laiks

Mūsdienās sievietes var darīt kā pašas grib. Un tas ir forši!

Neons, nu ne gluži kā grib :D mums te bka ir 6 mēneši! Kas manuprāt, ir par maz

Amerikā dekrēts ir tikai 3 mēnešus, diemžēl.

Viņu gadījumā noteikti ir ļoti labas, izglītotas un zinošas auklītes, taču kopumā nedomāju, ka vajag apzināti radīt bērnus, ja nav vēlmes vai iespējas viņiem veltīt savu laiku.

Pazīstama sieviete atgriežas pēc mēneša, nu divi noteikti pat nav.

Mis Take, nu tas, ka likumā ir noteikti tikai 6 mēneši jau nenozīmē, ka citu iespēju nav. Labi, varbūt tas nav gluži "kā grib" variants, bet vismaz ir dažādas iespējas. Nav tā, ka obligāti jātup mājās visu mūžu auklējot 10 bērnus un pēc tam mazbērnus. Ir iespēja izvēlēties savu nākotni un ikdienu.

Runā, ka viņa pat nedzemdēja ... Nekas pārsteidzošs, ka bērni nav dzīvē galvenais :)

Un īsti ne baigās karjeras dēļ, jāpiebilst.

Nu vinai ir neslikta karjera ja kas...;-)
https://www.fenikssfun.com/bildes/kas-ir-dzordza-klunija-jauna-sieva-195

kopumā nedomāju, ka vajag apzināti radīt bērnus, ja nav vēlmes vai iespējas viņiem veltīt savu laiku.

Piekrītu šim.
Šādi gadījumi man vairāk liekas kā vnk vēlme padot tālāk savu dns, atražoties, bet reāli nav vēlmes viņus audzināt, rūpēties par viņiem un vispār kaut ko ņemties ar bērniem, tiks atmests tik piķis un tā būs tā vienīgā audzināšana apmēram.
.........
Zinu arī dzīvē tādu pāri, diezgan jauni cilvēki, biezie un meitene drīz vien atsāka strādāt pēc bērna dzimšanas, tēvs strādā vēl vairāk. Un tā tas bērns, kam apmēram gads, mētājas visu laiku ar auklēm vai omām, kamēr senči tik rukā vai ballējas apkārt.
Es nezinu, var jau būt tas ir baigi normāli....laigan es tur neko foršu neredzu...pat bēdīgi diezgan dēļ tā bērna. Bet katrs jau dzīvo un dara kā grib.

Vispār cālī vienā slēgtajā forumā vienreiz izbrīnījos, jo daudzas sievietes atklāti teica, ka bka laiks viņas nogurdina un nepiepilda, jo ikdiena vienveidīga, rutīna. Toreiz atrāvos, jo tieši tāpat neizprotu to, ka rada bērnus, bez vēlmes par viņiem rūpēties.

Katrai ir tiesības darīt, kā vēlas - nenosodu nevienu, neskatoties uz laiku, ko ietekmē citi apstākļi, kas spiež vai tieši velk uz darbu.

Atkarībā kāds darbs, ne jau visi darbi jāveic 8h dienā, ārpus mājas birojā. Ļoti daudzas mammas taču strādā paralēli, īpaši radošajā industrijā, tv, radio, Rozīte, Grigale, Virsnīte kā piemēri.

Godīgi sakot arī es noteikti ātrāk atgrieztos darbā, vismaz uz pusslodzi sākumā.

Ir grūti tiešām nosēdēt mājās, pāris mēnešus vecu zīdaini nevalkāsi visur līdzi. Ārpus mājas esam labi ja divas h. Pārējais laiks ir mājās. Man nav kam viņu atstāt un ja godīgi arī negribu. Uzskatu, ka neviens nezin labāk par mani to ko manam mazulim vajag.
Vnk samierinos, lai cik brīžiem paliek grūti un par atgriešanos darbā domāju, bet ne uz pilnu slodzi. Pilnībā pietiktu ar 20-25h nedēļā un kad būtu pāri pusgadiņam. Tās, kas jau tikko piedzemdējušas un skrien uz darbu, nē neliekas normāli.

Šitā skriešana uz darbu šķiet dīvaina - 30-40 gadus vēl strādāsi, a bērnam tas vecums, kad māte ir vajadzīga visvairāk paies ātri. Un to, ko var dot māte, nedos viņam neviens cits...

Šitā skriešana uz darbu šķiet dīvaina - 30-40 gadus vēl strādāsi, a bērnam tas vecums, kad māte ir vajadzīga visvairāk paies ātri. Un to, ko var dot māte, nedos viņam neviens cits...

Šito būs vērts pieminēt, kad sāksies runas par to, kas bērnam vajadzīgs ''vairāk''. :-)

Nesapratu, par ko Tu runā?

Es saprotu gan mātes, kuras skrien ātri uz darbu, un es saprotu mātes, kuras sēž mājās kopā ar bērnu līdz trīs gadu vecumam. Katrā situācijā ir savi motīvi. Es pati sēžu mājās ar gandrīz divgadnieku, bet droši vien jau sen būtu rāvusies uz darbu, ja mazajam nebūtu gadījušās veselības problēmas.