Augsti papēži - krāsaināka dzīve?

Neteikšu,ka patīk,bet nav arī tā ka nepatīk.
Ikdienā noteikti velku ar mazu mazu papēdi,bet šobrīd jūtos labi bez papēža kurpēm, ar papēdi velku tikai svinīgos pasākumos, nejūtos es ērti ar papēža kurpēm, sāp mugura, pēc ilgāka laika, šķiet ka nemāku normāli vairs paiet jo sāk sāpēt kāju ikri, līdz ar to sāku klibot un skats nav ko smuks.

Protams smuki jau izskatās, bet manuprāt tas nav tā vērts ,lai sevi mocītu.
Jaunībā:-D jā, es tik papēža kurpēm virsū skatījos, slidenā ziemas dienā vicoju ar papēžiem, nu tie laiki sen pagājuši ,nejūtos vairs tik stabili uz papēžiem, līdzsvara izjūta nav vairs :-D:-D .

Augstu papēžu valkāšanu piekopju reti - uz svinīgiem pasākumiem, teātri, un arī tikai ar nosacījumu, ka nebūs jāklimst nez cik kilometri uz/no pasākuma. Daudz ērtāk un pārliecinātāk jūtos ērtos apavos bez papēžiem un tādus arī valkāju.

Ļoti patīk augstpapēžu apavi, bet pārsvarā esmu bezpapēža vai apavos ar biezu un/vai ērtu papēdi.. Augstpapēžu apavi paredzēti pasākumiem, ballītēm

Man patīk tā sajūta augstpapēžu apavos - jūtos sievišķīgāk, graciozāk. Bet tā kā es nemāku lēnām iet, man patīk visur ātrā gaitā nesties, tad tam papēži īpaši neder, daudz ērtāk ir bez papēža. Pa biroju nepatīk staigāt papēžos, jo mums ir koka grīdas un man šķiet, ka ir pārāk skaļi. Vēl tas, ka mana darbavieta atrodas pašā Vecrīgas sirdī, tad nu arī pusdienslaikā pa bruģi iet ar papēžiem nav nekāda baigā bauda + bojā apavus.
Tā kā jā - ikdienā bez papēžiem.

Pa biroju špagoju ar papēžeem, pa ielu bez (darbā pārvelku). Vispār ļoti patīk augsti papēži, bet
par cik ikdienā daudz staigāju ar kājām un ārpusdarba pārsvarā ar bērnu, tad vieglāk visur izskraidīt bez papēžiem.

Valkāju gan ar papēžiem, gan bez. Kā kuru dienu un skatos, kas konkrētajam apģērbam labāk piestāv. :)

Es arī piederu pie "kad biju jauna, tad tikai papēži vien bija" grupiņas :-D
Tagad papēži ir tikai brīvdienās un svētku reizēs. Ikdienā tikai bezpapēžu apavi.

Kad es iekāpju augstpapēžu apavos, jūtu sāpes un diskomfortu, un saspringumu

Pie kam tā ir bijis visu dzīvi, tāpēc ar augstiem papēžiem moku sevi tikai izņēmuma gadījumos. Nekad neesmu atradusi tādas augstpapēdenes, kuras būtu ērtas, tikai tāds, kuras daudz maz varu paciest tai izņēmuma gadījumā.

mani ikdienas darba apavi ir vai nu sporta botas/čības, savukārt, ikdienas apavi airmaksi :-D:-D:-D augstpapēžu apavus uzvelku uz ballēm, tusiņiem, ciemošanos, jo ikdienā man ir ļoti svarīgs komforts, es būtu izbesījusies velkoties pa Rīgas bruģi uz transportiem ar papēžiem :-D Kaut gan agrāk, kad mācījos vidusskolā tad papēžkurpes un zābaki gāja ļoti uz urrā arī ikdienā :-D bet tad vispār bija tāds baigais cacu-ballīš periods un acīmredzot ne tik liela atbildība ikdienā, ka kurpes nebija apgrūtinājums. Jā, vispār tikko sapratu, ka ikdiena tik pilna, aizņemta un atbildību pieprasoša citos jautājumos, ka negribētos vēl domāt par apautām kājām ar papēžiem, laikam tā.:-D

Patīk zemu papēžu apavi, kopš sāku tos nesāt, pirms gadiem desmit nesājos augstpapēžu kurpēs, bet kā izmēģināju zemo papēzu ērtumu vairs nedomāju mainīt uz ko citu ;)

Priekšroku dodu bezpapēžu apaviem, jo ikdienā ir daudz jāstaigā un šķiet, ka ar papēžiem eju lēnāk (labprāt graciozi staigātu, bet tam nav laika).:-D

Man mājās stāv vienas augstpapēžu kurpes, kuras uzvelku varbūt līdz 10 reizēm gadā. :D
Pārsvarā patīk nēsāt laiviņas, kedas vai botiņas.
Iemesls tam ir vienkāršs - tā man ir ērtāk, ar papēžiem nejūtos tik ērti + ja uzvelku papēžus, esmu garāka par draugu, bet tas nav galvenais iemesls, kāpēc nenēsāju augstpapēžu kurpes.

Peedeja laikaa vienigie papeezhi man ir 'chunky heels' . Tajos eerti un nejuutos muljkiigi, Uz darbu shad tad uzvelku mazu papediti ikdienaa, bet tas tikai tad kad zinu ka klienti bus uz sapulcivai pashai jabrauc pie klientiem

Vienīgais iemesls kāpēc man patīk, kad Latvijā mainās sezonas arī uz aukstāku laiku, ir iespēja vilkt kurpītes ar augsto papēdi! (l) Dievinu rudens iestāšanos, kad no skapja izvelku savus "lielos krājumus" un eksperimentēju ar savu stilu. Mētelīši, kurpītes, klasisks stils.....
Vasarā tīri dēļ aktivitātēm uz ērtuma vieglāk ir izvēlēties kedas vai sandales. Protams, tas neattiecās uz svarīgiem pasākumiem.
Piekrītu tēmas autorei, ka ,uzvelkot kurpes ar papēžiem, sievietei uzreiz mainās visa domāšana un pašlepnums. :-P

Ir gan 10cm špiļkas, kurās jūtos nu ārrrrrrkārtīgi gracioza, tāpat zempapēžu apavi - visi man vajadzīgie paveidi. Apavus dienai izvēlos pēc vajadzības, pārvelkamās kurpes ir ikdienišķa parādība.
.
Patīk, ļoti patīk nēsāt augstpapēžu apavus. Tik ļoti, ka iemācījos staigāt špiļkās arī pa Vecrīgas bruģi. Un, kaut arī neesmu nekāda īsā auguma, par to, ka dažs labs vīrietis man ir līdz pleciem, neraudu un valkāju augstpapēžu apavus, cik nu pašai labpatīk. :)

Par visu vairāk dzīvē novērtēju komfortu, tāpēc man ir pārsvarā tikai zempapēžu kurpes.
Manā skapī stāv milzīga augstpapēžu kurpju kolekcija, kas tā arī paliks kolekcijas statusā. Trakā jaunība :D
Šobrīd man ir dažas tiešām ērtas (cik jau nu augsti papēži var būt ērti) kurpes svinīgiem pasākumiem un vieni Vecrīgas zābaki uz papēža.
Arī mans draugs ir īsāks par mani, ja uzvelku kurpes un man tas nepatīk. Viņam vienalga, neesot tam pat pievērsis uzmanību, bet man nepatīk. Turklāt mana ikdiena ir ļoti aktīva - es ļoti daudz staigāju, šad tad eju pusskriešus, man jābūt vairākās vietās vienlaicīgi, un daudz kur, kur eju, ir bruģis. Tāpēc kurpes bez papēžiem man ļoti atvieglo dzīvi. Nejūtos mazāk sievišķīga tāpēc, ka nenēsāju augstus papēžus, drīzāk tieši pretēji. :)

Man ļoti patīk, ka tagad modē ir salīdzinoši zemi un stabili papēži, ikdienā vienmēr esmu kādus 7-10cm augstāk, taču klasiskās augstpapēžu laiviņas ar nedaudz spicu papēdi vienmēr būs mīļas.
Pārāk augstie man liekas atbaidoši:

Manā dzīvē nav bijis tāds laiks, kad patiktu augstpap.apavi. Nav ne jausmas kā tajos iespējams ērti justies, man jau pēc minūtēm 15 tā lauž kājas, ka raudāt gribas. Vienmēr nēsāju tikai zemus papēžus, neiešu jau diendienā sevi mocīt.

Es staigāju tikai kedās, tādēļ ārzemēs jūtos ērti, uz ielām augstpapēžu kurpēs ģērbtu sievieti ieraudzīt ir retums.