Negatīvisms

Šo pazīmju kopums šķiet saucas skepse.

Nu tas ir cilvēciskais faktors... Dažiem pietiek ar mazumiņu, lai justos laimīgs; citam nekad nav labi. Jāstrādā ar sevi.

Manuprāt, ir cilvēki, kas ir tādi pēc dabas, viņiem tā patīk un tā jūtas labi - meklējot visā ko negatīvu, domāt, ka visi par viņu runā/aprunā utt, un savādāk nemaz nevēlas dzīvot :)

Ļoti iespējams, ka tas "no malas izskatās, ka viss ir lieliski", patiesībā ir reāli sikti. Ļoti iespējams, ka aiz katra "viņas par mani ir labākas" slēpjas tas, ka bērnībā vai pēdējā laikā pastiprināti kritizēta, "viņām kaut kas skauž", bailes pazaudēt to mazumiņu (mazumiņu, viņas pašas acīs), kas viņai ir. Ļoti iespējams, ka viņai ir ambīcijas lielākas par to, ko viņa ir sasniegusi-vēlas vēl un vēl. Iespējams, ka viņai ir viss, bet nav tas, kas viņai visvairāk vajadzīgs,lai vai tā būtu karjera, brīvība, sapratne utt.
Variāciju par tēmu daudz, bet tāpat, prieka pēc, nedomāju, ka ir negatīva par visu!

Man arī ir tāda draudzene - regulāri ir negatīvi komentāri par visu. Mums ir superīgas atmiņas un daudz kas foršs kopā piedzīvots, bet reāli ir stadija, kad nevaru saprast - vai vispār vēlos turpināt šīs attiecības. Ja mums nebūtu vēl kopīgi draugi, kuru kompānijā regulāri ballējamies, tad visdrīzāk kontakts jau sen būtu zudis. Pret visu viņai ir noraidoša attieksme un tikai viņas viedoklis ir pareizais. :-/

Sybila Precīzi, kā es domāju šajā jautājumā. :-)

Imposter syndrome + viegla depresija/nosliece uz depresiju, raksturo kādus 50% man pazīstamo daudz sasniegušo latviešu sieviešu.

Jāatzīst, ka Sybila aprakstītais varētu būt diezgan atbilstošs izskaidrojums.

Vai ir iespējams iepriekš aprakstīto skatījumu krasi mainīt ilgtermiņā un ar kādām metodēm. Vai arī.. uz vecumu paliks tikai trakāk? :D

Šo pazīmju kopums šķiet saucas skepse.

Šo pazīmju kopums saucas paranoja, it sevišķi idejas par sazvērestībām starp kolēģiem, slēptiem viņu nodomiem u.tml. Atkarībā no tā, cik spēcīgi šīs domas izpaužas un traucē ikdienā, risināt to var vai nu ar profesionāli, vai arī analizējot iemeslus, kādēļ kādā konkrētā gadījumā šķiet, ka kādam ir kādi slēpti nodomi, un cerams saprotot, ka secinājums no premisām neizriet, šī pārliecība ir iracionāla utt.