Sveikas!
Pašai šķiet, ka problēma kā no Sīrupžurnāla, bet lai iet -
sirdsdraudzene nesen uzsākusi attiecības, ieķērusies riktīgi un viss it kā forši. Iepazīstināja mani ar puisi, bet man tā pirmā reakcija bija... diezgan izteikta nepatika un vēlme turēties no šī pa gabalu. Bet draudzene prasa manu viedokli, kas viņai svarīgs. Pirmo reizi kaut kā izbraucu cauri sakot, ka vēl jau tā nevar iepazīt utt. Tomēr ik pa laikam viedoklis tiek jautāts atkārtoti. Un nu viņa mani uzaicina tikties un stāsta, ka viņai sāk rakstīties puiša bijušās, ka viņš ir noklusējis faktu, ka viņam ir sieva, bērni... Un es taču neko sakarīgi nevaru ne atbildēt, ne ieteikt. Teicu, lai dod laiku.
Bet kas vispār ir labākā rīcība šajās situācijās? Es no vienas puses saprotu, ka man nav nekādu tiesību teikt "bēdz no šitā mūdža projām, kamēr nav par vēlu" nu jūs jau zināt - cosmo foruma iecienītāko saukli. No otras puses - draudzene būtu pelnījusi arī godīgu viedokli, ar kuru es pati nebāztos virsū, bet tas tiek prasīts. Kur meklēt zelta vidusceļu?