Žāvājos, dzeru kafiju, klausos audiogrāmatu fonā, un domāju par neizdarītajiem darbiem. Laiks pretīgs, bet no otras puses, tāpat neko nebija plānots darīt ārā.
Rīt pirmdiena, ātri gan pagāja vasara. Šodienas plānos ir gatavoties nākamajai nedēļai, veselu mūžību (nekad) nav bijis uz augstskolu jāiet katru dienu. Kad nomainīšu darbu, pakrāšu un iešu atpakaļ uz savu augstskolu.
Šodien transporotā viena frau uzrēja par to, ka palaidu apsēsties. Argumentācija ko nebiju gaidījis: "Tu laikam domā,ka es esmu vāja,jo esmu sieviete un nevaru pastāvēt.". Izklausas pēc joka, bet bija nopietni.Lika justies kā rūdītam nacistam
Sennaheribs, lai taču iet labi tālu, es būtu laimīga, ja mani palaistu apsēsties, jo, stāvot kājās sabiedriskajā transportā, man bieži vien paliek slikti, tāpēc man bieži sanāk braukt vienā virzienā ar vairākiem transportiem. Vecās tantiņas domā, ka esmu nepieklājīga un rupja, bet tā nav.
Zīle - Daudz , daudz laimītes tev dzimšanās dienā! Lai superforša diena tev Labrīt, nesen pamodos un dzeru tēju un čiloju un brīnos par to, cik var būt viens puisis debīls vārda tiešakajā nozīme
Par pašsaprotamām lietām it kā paldies nav jāsaka Bet labi, dzirdēts ka Zviedrijā ir uzbrukts cilvēkam,kas piedāvāja dāmai palidzēt uzvilkt mēteli. Diskriminācijas paveids redz esot
Čau. Ir tik labi, ka ir divas brīvas dienas šonedēļ. Vakarā teātris, pagaidām vēl sildos zem segas. Vispār patīkams satraukums par jauno universitāti un visu, kas sagaida. Jauku un priecīgu svētdienu!
Bet tās it kā pašsaprotamās lietas reizēm tik reti nāk,ka es arī pasakos, kad kāds atver vai patur durvis, palaiž pa priekšu, apsēsties un tā... Ir kadri, kuriem vispār nav nekādas manieres audzinātas.
Labrīt! Par laišanu apsēsties sabiedriskajā transportā, piekopju - nebāzties visām pudelēm par korki un laižu tikai tad, ja palūdz. Izńēmums - ja redzu, ka cilvēks ir ar palīglīdzekłiem.