Nerātnā, taisnība, bet šeit man jau liekas, ka vairs nav tik svarīgs arguments par attiecību dinamiku, tas var notikt arī "baznīcā laulātu" cilvēku attiecībās - cilvēki aug, dažreiz dažādos virzienos. Vai aug viens, bet otram liekas, ka viņš savu sapni par māju ar baltu žogu, 3 bērniem, suni un 2 mašīnām ir sasniedzis un viņu viss apmierina, kāpēc vairs būtu jāiespringst. To parasti visbiežāk pamana tad, kad bērni izauguši, māja palikusi tukša un kopējas intreses diezgan 0. Sinerģija ikdienā ir atslēgas vārds, tādēļ arī tēmas autora doma man imponē, jo sanāk, ka nav laika atslābt, savas jūtas pārbaudi katru dienu.
KB-9, arī taisnība, man dzīvē sajūta, ka esmu gatava sevi atdot bez jautājumiem un atlikumiem, ir bijusi vienreiz (gadi man tomēr vairāk kā Tev:-D), bet arī tad ne vienmēr ir pareizais mirklis, apstākļi u.t.t., utjpr:-) Tad pat būtu bijusi gatava pieņemt, ka mūsu fiziskā (seksuālā) saderība nebūtu bijusi ideāla, jo sajūtu un prāta līmenī ar šo cilvēku katra diena būtu bijusi kā neaprakstāma bauda, bet pieņemu, ka visam kas notiek vai nenotiek ir savs konkrēts iemesls;-)