Mēnešreizes

Varbūt esmu kārtējā, kas sacepās par sīkumiem, bet šobrīd puiša acīs jūtos pretīga.
Esam kopā gadu un pirms dažām nedēļām uzsākām kopdzīvi. Līdz šim par mēnešreizēm nebijām runājuši vispār. Vakar tās sākās, tāpēc kā vienmēr ieliku paketi un daudz par to nedomāju.
Pavadījām vakaru kopā, skatoties televīzoru. Viss bija kārtībā.
Tad puisis teica, ka jāiet gulēt, jo rīt agri jāceļās. Pie sevis vēl nodomāju, cik labi, ka negrib seksu.
Kā vienmēr viņš guļot mani apķēra, samīļoja. Tad viņš pieskārās dibenam, vēlāk, kad nočaukstēja pakete, viņš tādā pretīgā balsī iesaucās - fuj, Tev ir mēnešreizes? Teicu, ka jā. Viņš bija tāds ļoti saviebies, izskatījās, ka es viņa acīs esmu pretīga. Tad viņš pagriezās uz otriem sāniem un gulēja, par pieskaršanos nemaz nerunāsim. Domāju, ka varbūt nelabi ožu, bet tā taču nevar būt.
Nesaprotu, kas notika, par ko tāds pretīgums? Tas taču notiks regulāri. Neesmu arī viņam pirmā sieviete, lai viņam būtu tāds pārsteigums par notiekošo.
Es jūtos ļoti, ļoti neērti. Kā puisim paskaidrot nākammēnes, ka man ir īpašās dienas, jo, cik saprotu, viņš to uztver saasināti.
Šodien aizgāju un nopirku pašus mazākos tamponus, bet man problēma ir tāda, ka es neprotu tos ievietot. Cik reizes iepriekš jau neesmu mēģinājusi, bet nekā. Dziļāk par centimetru nevaru tos ievietot, vienkārši nesanāk. Gribu tos ielikt vismaz naktī, lai nebūtu tik uzkrītoši.