Cik bieži maināt?

Savā dzīvē esmu vienu reizi nomainījusi darba vietu un paralēli uz pusslodzi pastrādājusi vēl citur, bet tas bija vienās telpās ar jauno darba vietu un vispār... neskaitās. Pirmajā nostrādāju 5 gadus, tagad 2 gadus otrajā. Jūtu, ka tuvākā gada laikā meklēšu ko citu. Manā gadījumā es pārgāju strādāt uz konkurējošo uzņēmumu, joma praktiski identiska, jo man likās, ka pirmajā darba vietā mani totāli nenovērtē. Tīri emocionāli. Jutos gana pieredzējusi, man bija ļoti labi rādītāji, bet pret mani pat pēc 5 gadiem izturējās kā pret jauniņo. Jaunajā darba vietā varbūt ir dinamiskāka, stresaināka atmosfēra, agresīvāka komunikācija ar kolēģiem, lielāka atbildība, toties jūtos novērtēta par visiem 100%.

Piebildīšu, ka es ciest nevaru darba vietu maiņu. :-D Jauna vide un jauni kolēģi mani dzen nereālā stresā, riebjas sūtīt pieteikumus, iet uz darba intervijām, bet cenšos to visu neizrādīt.

Ja tā padomā - ik pēc pāris gadiem. Mainu /pievienoju /atmetu /uzsāku dažādu random apstākļu dēļ.

Mana ilgākā darba pieredze ir, precīzi gadu nostrādāju vienā veikaliņā un tad mani atlaida, pēkšņi un bez iepriekšēja brīdinājuma, nu, protams, atlūgumā rakstīts, ka pēc abpusējas vienošanās, bet jā. Īsti arī nepārdzīvoju, uzņēmuma vadībai bija diezgam sūdīga attieksme pret labiem darbiniekiem, turklāt divu mēnešu laikā pēc manas atlaišanas aizgāja arī visi pārējie konkrētā veikala darbinieki, paši varat noprast, cik tad labs uzņēmums. Un karma. :-D
Bet ņemot vērā to, ka studēju nemitīgi, tad pārāk ilgi vienā darba vietā uzturēties neizdodas. Grūti atrast darba vietu ko es varētu savienot konkrēti ar savām studijām, it īpaši pirmajos divos gados. Šodien ir mana pēdējā darba diena manā vasaras haltūrā, pirms studijām, bet šeit arī bija nepieciešams tikai vasaras darbinieks. :-D

Šokējoši, bet vienīgā darba vieta jau vairāk kā 10 gadus :D Nē, negribu mainīt. Nē, nebaidos, ka tad, ja nāksies meklēt citu darbu, mani uzskatīs par ierūsējušu un neelastīgu :D

Sophie., laikam veiksmīgi gadījies savā īstajā vietā, īstajā laikā. :-)

Nav šokējoši, mans vīrs jau vairāk nekā 20 gadus strādā savā pirmajā un vienīgajā darba vietā, kur tika 17 gadu vecumā, un negrib mainīt darba vietu (uz augstākiem amatiem gan tēmē). Man tas šķiet pareizi, es arī tā gribētu. Pieļauju, ka mana darba vietas maiņa pēc 5 gadiem manā CV ir nevis priekšrocība par elastību, bet gan trūkums par nepastāvību. Bet ko nu, kā ir, tā ir, neiešu jau CV melot.

Es vairākas darba vietas uzskatu par pieredzi. Vienkārši apstākļi piespiež mainīt vai kādu laiku nestrādāt. (t)

:-)

Kad vairs nevaru izturēt ne darbu, ne kolēģus, ne priekšniekus. Un tas notiek ik pēc pāris gadiem.

Patreizējā darba vietā nostrādāju kani pusgadu. Aiziet pamudināja tas, ka 5 mēnešus sēdēju bez darba, pat nesaprotu par ko man maksā. Arī vadītājs dikti dikti sāka besīt, nesaprotu kā tāds cilvēks var būt vadītājs, kurš nemaz nezina neko par šo jomu (t)
Jaunajā darba vietā mani gaida vismaz 8 kolēģi no iepriekšējās darba vietas :-D Par to esmu priecīga, jo cilvēki super (l) Zinu, ka arī darbs noteikti būs daudz vairāk kā šeit (l)

Ilgākais vienā vietā - 8 gadi. Īsākais - 2 mēneši. Mainu darbu, ja neredzu savu pienesumu, vai arī parādās kaut kas interesantāks. Tīri atalgojuma dēļ prom gājis neesmu nekad - bet es arī laikam nekad neesmu strādājis par atalgojumu, kas man nebūtu pieņemams.
BTW, man ļoti simpātiska liekas (arī manā vecumā) brīvprātīgā darba iespēja - kad savā brīvajā no pamatdarba laikā bez atlīdzības vari darīt kaut ko tādu, kas tiešām patīk. Un no kā ir redzama jēga. Tiesa, nereti gan ir tā, ka to ideju, kas šādi tiek realizēta, savādāk nemaz izdarīt nevar - komerciāli tas vai nu nebūtu iespējams vispār, vai arī būtu ar totāliem mīnusiem.

negrib mainīt darba vietu (uz augstākiem amatiem gan tēmē)

Vismaz pāris reizes esmu mainījis darbu, jo mani ir nolikuši izvēles priekšā - vai nu beidzot audz un sāc pieskatīt šito bariņu zaļknābju, vai arī...

Divas reizes - no otrās atgriezos uz pirmo, jo:
- Tikai tad, kad sāk kas neapmierināt, nevarat pavilkt visu?
Pārāk lielas kaprīzes, nosacījumu tik daudz, bet maksāt negrib plus čūsku midzenis kolektīvā, apnika man tur pazemoties.
- Vienkārši vienā vietā ilgi sevi neredzat? Vēlaties daudz ko izmēģināt, vairākas vietas?
Godīgi nē, nepatīk skraidīšana. Forši, ka māki daudz ko, bet CV ne vienmēr palīdz. It īpaši ja īsā periodā maina vairākus.
- Meklējat darba vietu, kas patiktu līdz kaulam, bet vēl nav sanācis atrast?
Tieši tā. Bet es vēl jauna, tā kā man viss priekšā :-P
- Izsmeļat sevi vienā vietā, iestājas rutīna, vēlaties lekt nezināmajā?
Mājās biju darbā, darbā biju tikai darbā, brīvdienās biju darbā, bet kolēģis par mani teica - nekoncentrējas, tas nekas, ka sēdēju ilgāk, iedziļinājos maksimāli...tā es sevi nodedzināju. Iegāju depresīvajā noskaņojumā, neko negribēju, kļuvu agresīva, baidījos no cilvēkiem, stress liels...
- Ticat, ka ilgu laiku strādājot vienā vietā, rūk produktivitāte, iestājas stagnācija?
Lai tā nenotiktu, ir jāmērķē augstāk, jāizmanto iespējas, jaunās idejas jāpieņem utt., galvenais nestāvēt uz vienas vietas..
- Parādās jauns darba piedāvājums, kas uzrunā vairāk? Vai kāda cita darba vieta jūs uzrunā?
Uzrunāja, ka gribu mācīties un meklēju darbu, kas ļaus man to darīt. Atradu

Šī ir mana 3. nopietna darba vieta!
Pirmajā aizgāju pati pēc 3 gadiem, jo saruka darbu apjoms un piedāvāja radikāli atšķirīgus pienākumus, lai neatlaistu. Pāris stundas "pastrādāju", kā tagad atceros, tā bija 4diena.. Nākamajā dienā ar šausmām domāju, ka būs jādara tie paši pienākumi. Piezvanīju un teicu, ka apslimu un slimības lapas nebūs, jo ar 1dienu tāpat atvaļinājumā.. pēc 2 nedēļām atgriezos no atvaļinājuma un uzrakstīju atlūgumu, nevajadzēja pat atstrādāt, jo nebija ko darīt. Bet par jauniem pienākumiem vēl nebiju līgumu parakstījusi
***
Otrajā darbā arī ap 4 gadiem nostrādāju. Situācija ļoti līdzīga - sākumā saruka darbu apjoms, tad pamainījās apmaksas sistēma un beigu beigās uzņēmums tika likvidēts. Tas bija pag. gada maijā. Domāju, ka izbaudīšu vasaru un tad domāšu, ko darīt ar savu dzīvi.. bet sanāca, ka ap Jāņiem piedāvāja darbu, izgāju pārrunas un 18. augustā jau saku strādāt. Nu jau gads šajā darbā..
***
Sanāk, ka no abiem darbiem esmu aizgājusi apstākļu spiesta, ne pašas vēlēšanās pēc, jo darbus mainīt nepatīk

Susurrins, atpakaļ pieņēma laipni? :D

No pirmā darba aizgāju pēc ~2.5gadiem, jo sapratu, ka tas ceļš tomēr man vairs neliekas saistošs ilgtermiņā (nomainīju pilnībā nozari)
Nākamo nopietno darbu nomainīju, jo arī nesaistījās ar studiju nozari, un tiku iekšā nozarē.
Šobrīd ir pirmais, reālais nozares darbs, kas man patīk, bet arī sevi neredzu šeit ilgtermiņā dažādu iemeslu dēl, nozares ietvaros darbus mainīšu, jo zinu, kas man jādara, lai sasniegtu savu ilgtermiņa mērķi, un mainot darbus ir pierādīts, ka paaugstināties pienākumos un algā var ātrāk lēkājot starp dažādiem uzņēmumiem dažādos amatos, nevis vienā vietā kāpjot pa kāpnēm 20+ gadus, kas arī ir logīski.

Uzskatīt par nepatstāvīgiem cilvēkiem tos, kas darbu maina reizi piecos gados, ir tāda ierūsējušu latviešu uzņēmēju domāšana.
Jūs būsiet pārsteigti, kad paskatīsieties darbinieku mainības koeficientu pasaules ietekmīgākajās kompānijās. Piemēram, google, Amazon.com darbinieki vidēji strādā +/- 1 gadu. Vidējā alga pārsniedz 100 tūkstošus dolāru gadā. Un domāju, ka jebkurš ir kaut reizi redzējis bildēs/video, kā izskatās, piemēram, Google birojs. Varētu padomāt - katra darbinieka sapnis.
Pieteikumu skaits uz darbu Googlē katru gadu ir mērāms miljonos. Un, ja jau šai kompānijai būtu tik svarīgi tas, lai darbinieki pie viņiem paliek vairākus gadu desmitus, tad viņi jau sen kaut ko būtu darījuši lietas labā. Taču viņiem acīmredzot lielā darbinieku mainība nav šķērslis, jo bizness plaukst un zeļ.
Ja man būtu jāizvēlas darbinieki/padotie, es visdrīzāk neizskatītu variantus, kur darbinieks darbus ir mainījis ik pēc dažiem mēnešiem. Bet, ja runa iet par darba maiņu ik pēc dažiem gadiem, tad vērtēju to ļoti pozitīvi.

Es iešu prom nostrādājusi 2,5 gadus, gribēju strādāt kādus 5-7, bet darba apstākļi un attieksme ir palikusi briesmīga. Darba maiņas parasti ļoti pārdzīvoju, šajā nozarē man šķiet, ka sevi izsmēlu, viss. Mani uzrunāja konkurentu uzņēmums, nezinu, ko teikt, aiziešu paklausīties.

Es mūžīgi neesmu mierā ar to, kas ir, man periodiski pieriebjās vieta/specifika/kolēģi/atalgojums, vnk apnīk sēdēt vienā vietā, trīties sāku apmēram ik pēc 2 gadiem, k.ko mainu vidēji 3/3,5 gadus.
Būtisks faktors arī tas, ka manā profesijā atalgojums būtiski mainās tikai pārrotējot no viena uzņēmuma citā, neviens lojalitāti te nenovērtē un algu līmenis paaugstinās pārsvarā jaunajiem darbiniekiem.
10 gadi vienā man būtu murgs.