Katram savs, ja runajam par ceļošanu.
Man ceļošana sagādā sava veida kaifu, sākot no ierašanās lidostā un izejot visas pārbaudes kontroles līdz pat atlidošanai uz X galamērķi. Man ir zinātkāre pēc tā, kā citi dzīvo, kā citur dzīve ir, ne tikai Latvijā. Piemēram, Šveicē, kad devos hiking, redzēju kādas ir lauksaimniecības mājas govīm, cilvēku dzīvesvietas mājas, kur māja ir baltā krāsā, bet logu durtiņas ir sarkanā krāsā vai redzi, ka Lucernā pie tiltiņa ir kafejnīca, kur cilvēki gados sēž un pusdieno, un bauda dzīvi, ir smaidīgi un atvērti. Man patīk šīs sīkās lietas. Vai Krievijā, braucot uz Krasnodar, brauc garām Tuapsejsij kraj un redzi lielu stendu, kur apsveic ar 9. maija uzvaru, kas visu laiku tur stāv, tā ir pieredze, ko gūstu ceļojot un redzot ar savām acīm, ne skatoties youtube video/dokumentālās filmas un savās domās to visu vizualizēt. Es nenolieku nevienu, kas to dara, citam tas ir pat labi, bet tas nav mans, man labāk ir redzēt to savām acīm. Tāpat plānoju braukt pēc dažiem mēnešiem uz AAE, jo gribas redzēt kā cilvēki tur dzīvo, kāda ir bagātība apkārt, pabraukt ar džipu tuksnesī, padzert kafiju Armani viesnīcā, redzēt to visu, kā tuksneša vidū ko tādu mākslīgu var radīt. Man var pārmest to, ka varu šikot, bet es dzīvoju vienu reizi un man negribās nožēlot tos sapņus, ko savā dzīvē nebūtu realizējusi. Lūk tā!