Es neesmu greizsirdīga, agrāk ļoti biju, bet jo vairāk uzticies otram vai drīzāk balstoties uz pagātnes piedzīvoto, saproti, ka nav jēgas būt greizsirdīgam. Ja cilvēks vēlēsies tikai Tevi, tad paliks, ja nē, aizies. Tāpat pie sevis ar varu nenoturēsi.
Man piemēram ir ļoti greizsirdīgs puisis, viņam nepatīk, ja kāds ar mani parunā pat, bet man tas liekas mīļi, arī viņam, mēs vienmēr visu izrunājam, mums ir diezgan atklātas attiecības, galvenais ir visu izrunāt un izrisināt. Tas ir iespējams tikai tad, ja abi to vēlas, protams. Ja gadījumā reizēm sanāk kāda dusma vai greizsirdība uz kādu, tad tas vairāk ir bijis dēļ mana zemā pašvērtējuma, nekas cits. BET kā jau minēju, galvenais ir saprast, ka nav jēgas un vismaz censties tādam nebūt, mēģināt uzticēties, jo ar varu nevienu nenoturēsi.